DJATLOVA PĀREJA, bez "Buļļa mēsliem"... 1.daļa19

Šajā versijā es piekrītu tam, ka apmetnes vietā, telts sagrūšanas rezultātā, grupa negūst būtiskākās traumas un dodas lejup pa nogāzi pie daudzmaz funkcionējošas fiziskās veselības. Izņēmums varētu būt N.T.Brignolla galvaskausa trauma, kas diezgan būtiski atšķiras no citu traumu rakstura un gūšanas veida (dziļš labā deniņu kaula iesitums uz iekšpusi).

Pretrunas katabātiskā vēja versijai, manuprāt, rodas tajā, ka pa ceļam uz leju grupa pārvietojas samērā organizēti, iespējams, nesot vienu cietušo (ir versija par 8 pāriem pēdu sniegā), nevis tupus, rāpus, krītot un ceļoties, kā lielā vētrā. Papildus tiek marķēta telts, atstāti signāllukturi uz telts un pusceļā uz mežmalu- grūti iedomāties, ka to varētu izdarīt dzīvībai bīstama vēja ietekmē, bet nevarētu veltīt laiku papildus ekipējuma evakuēšanai no telts...

Holmgrens arī “biasējas” uz savu versiju un uzteic Djatlova grupu par pareiza lēmuma pieņemšanu- atstāt nometni. Par piemēru viņš min vairākus gadījumus, kad līdzīgās situācijās tūrisu grupas iet bojā paliekot teltī un vienu gadījumu, kad no grupas izdzīvojis tikai indivīds, kas izvēlas pamest nometnes/telts vietu un meklē patvērumu apvidū, aizvējā (jāmin, ka tūrists IR bijis apģērbts atbilstoši laika apstākļiem, atšķirībā no Djatloviešiem).

Šeit gan negribas Holmgrenam piekrist- viņa paša piemēri uzskatāmi parāda, ka vairumā gadījumu cilvēki “instinktīvi” izvēlas palikt nometnes/telts vietā, jo tas liekas racionālāk, kā doties apvidū bez ekipējuma. Un ir sastopami gadījumi, kuros tūristi aizputinātās teltīs spēj izdzīvot pat vairākas dienas. Lai nu kā, bet Djatlovieši 1959.gadā neko nevarēja zināt par optimālu rīcību katabātisko vēju situācijā, jo tajā laikā PSRS teritorijā un lietas materiālos tāda terminoloģija nemaz netiek pieminēta...

Pat ja tas bija spēcīgs katabātiskais vējš, kas draudēja nosaldēt grupu paliekot uz vietas, tad NEVELTĪT vismaz daļu enerģijas, lai censtos glābt kautkādu minimumu izdzīvošanai nepieciešamā ekipējuma, šķiet pretrunā ar izdzīvošanas instinktu (vismaz manu).

7. Lavīna vai lokāls sniega nogruvums:

Lavīna (apjomīgs sniega slāņa nogruvums, mērāms tonnās) pēc dažādu ekspertu un avotu informācijas tik lēzenā nogāzē ir ļoti mazticams gadījums.

Visticamākā versija ir “lokāls sniega nogruvums”- samērā nelielas sniega plāksnes veidā (dažu metru platumā un garumā), izraktā sniega vaļņa nogruvums vai telts jumta iegrūšana kopā ar sniegputeņa sadzīto uzslāņojumu uz vaļņa malas vai telts jumta.

Šie skaidrojumi šķiet visvienkāršākie un visracionālākie tai vietai un laika apstākļiem. Labs informācijas avots ir VladimirP gatavotais materiāls viņa YouTube kanālā. Tur ļoti detalizēti tiek atspēkotas dažādas sazvērestības un izpētītas dažādas sīkas notikušā detaļas.

Pēc VladimirP izvirzītās versijas, iegrūst telts jumts, uz kura uzkrājies saputinātais sniegs. Šajās versijās tiek uzsvērts, ka visus būtiskos ievainojumus (krūšu kurvju un galvaskausa lūzumus ieskaitot) grupa gūst šī sniega nogruvuma rezultātā.

Šim apstāklim negribās piekrist, jo:

Jumta iegrūšanas gadījumā tiek minēts, ka uzkrājies sniegs ~50kg uz m2, kas izraisa telts iegrūšanu un lielais sniega svars izskaidro gūto traumu mehānismus. Tomēr 50kg/m2 šķiet pasakains sniega daudzums, ko turēt brezenta teltij, sniegputeņa laikā, kas nostiepta ar pāris sniegā nostiprinātām atsaitēm. Jumta laukums rupji rēķinot ir 10m2 un uz tā sabrukšanas brīdī, pēc autora aplēsēm, atrodas 300-400kg sniega. Ar tādu svaru uz jumta telts diez vai stāvētu- jau iepriekš pamazām ieliektos un lēnām sagultos. Pieļauju, ka dežurantam ik pa laikam telts jumtu nākas notīrīt no sniega.

Vismaz mūsdienīga armijas metāla karkasa telts tādu svaru uz jumta m2 netur pēc instrukcijas un ik pa brīdim jānodrošina jumta tīrīšana!!!

Ir citu pētnieku versijas, pēc kurām nogrūst vēl papildus uzputinātais izraktā sniega valnis, vai atlūst un uz telts noslīd daudzslāņaina “sniega plātne”, kura iekustināta telts vietas rakšanas laikā.

Arī sniega plātnes noiešanas gadījumā tāds traumu daudzums un raksturs šķiet nereāls, jo sniega masa “uzšļūc” pa lēzenu leņķi, nevis uzkrīt no augšas. Arī fotogrāfijas neliecina, ka telts būtu “stumta” sāniski, bet drīzāk, ka ieliecas vai iegrūst no augšas. Tāds mehānisms varētu būt izskaidrojams ar sniega vaļņa un uzputinātā sniega pārkares nogrūšanau. Bet tad tas ir svaigi sapūsts, nevis ar laiku pieblīvēts sniegs. Negribas ticēt, ka tas spētu radīt krūšu kurvju un galvaskausu lūzumus. Turklāt, tas gāztos uz to pusi, kur teltī atradās grupas kājas, nevis galvas (secināms pēc mantu izvietojuma teltī).

No šiem apstākļiem es sliecos secināt, ka VISDRĪZĀK grupa pameta nometni BEZ būtiskām traumām. Lai arī ir liecības, ka arī ar lielākām traumām cilvēki izdzīvo un pārvietojas, negribas ticēt, ka tas viss vienā vietā un laikā notiktu ar četriem smagi cietušajiem sniegputeņa laikā, pārvietojoties bez slēpēm pa sniegu, kur pat fiziski veselam cilvēkam pārvietoties ir apgrūtinoši. Atlikušajiem pieciem būtu neiedomājami grūti viņus transportēt ~1500m maršrutā. Kā arī nepietiktu darba roku, lai paspētu veikt visus izdzīvošanas pasākumus (izveidotu ugunskuru, izraktu sniega bedri un sniega alu).

Šajā versijā paliek NEATBILDĒTS pamatjautājums:

“Kāpēc pamest nometnes vietu NEKAVĒJOTIES”?

Par vienu no iespējamajām versijām, kāpēc grupai bija jāpamet nometnes vieta, sekos dažas atziņas raksta 2.daļā...

Pagaidām!

Raksta 2.daļa:

DJATLOVA PĀREJA, bez “buļļa mēsliem”... 2.daļa

Avoti:

https://dyatlovpass.com/page.php?language_id=1&id=12786 (Djatlova grupas traģēdijai veltīta vietne ar dokumentāliem faktiem).

https://www.youtube.com/watch?v=jdM99vJ_96A (Pirms Youtuba laikmeta TV versija, bez tautas folkloras).

https://www.youtube.com/watch?v=Ni5n_6ZFwyU (VladimirP detalizēts pārskats ar sīkām niansēm un lielisku detaļu analīzi. Autora kanālā ir arī vēl detalizētāki pārskati- silti iesaku!!!).

https://spoki.lv/vesture/1959-Djatlova-grupa-Oficiala/907547 (OLUFIN Spoki.lv versija par tēmu, kam krievu vai angļu valoda nerullē).

https://www.arcdoc.se/se/blogg/dyatlov-expedition-new-theory-41712449 (Richard Holmgren & Andreas Liljegren ekspedīcija uz Djatlova pāreju).

https://rezka.ag/series/drama/36157-pereval-dyatlova-2020.html (Seriāls šeit).