Tagad apskatīšu divas vienkāršākās un objektīvākās notikušā versijas:
7. Katabātiskais vējš:
Norvēģu arheologa un ceļotāja R.Holmgrena izvirzīta, samērā objektīva versija, kad atdziestoša gaisa masas pēkšņi un iespaidīgā ātrumā slīd no kalna augšas, nesot līdzi sniega puteni tādos ātrumos un apjomos, ka uzturēties tādā vietā nav iespējams, bez banālas nosalšanas ļoti īsā laikā. Tiek sagāzta telts (sniega nogruvums uz telts, vēja dēļ, arī netiek izslēgts). Vētra ir tik postoša, ka veikt telts glābšanu un ekipējuma meklēšanu ir tiešs apdraudējums dzīvībai. Rezultātā grupa burtiski tiek NOPŪSTA no kalna nogāzes ar to, kas bija uzģērbts teltī un aizķēries kabatās, lai dotos meklēt patvērumu no stindzinošā vēja plūsmas kalna pakājē esošajā mežā.
Savā reportāžā Holmgrens ļoti sakarīgi izskaidro, kādā veidā grupa pamazām zaudē spēkus, gūst ievainojumus un iet bojā jau kalna pakājē esošajā mežā.
Būtiskākais jauninājums versijā ir viņa paša notikuma vietā izdarītie novērojumi, par grupas veiktajiem izdzīvošanas pasākumiem:
a) Pirmkārt ir mēģinājums noorganizēt ugunskuru zem leģendārā Ciedra. Tas visdrīzāk nav bijis pietiekami un tur kā pirmie nosalst J.Krivoniščenko un J.Dorošenko. Pārējie izdzīvošanai paņem viņu drēbes un meklē citus variantus.
b) Pēdējais atrastais četrinieks (L.Dubiņina, A.Koļevatovs, S.Zolatarjovs, N.Tibo), visdrīzāk gājis bojā meklējot patvērumu pašu izraktā sniega alā, aizsaluša strauta ielejas nogāzē. Ala tika izrakta vairāku metru dziļā sniega pārkares pakājē. Traģiskā kārtā ala visdrīzāk nav izturējusi sniega seguma svaru. Par to vistiešāk varētu liecināt tur atrasto līķu apjomīgās traumas. Vairāku metru SABLĪVĒTA sniega slāņa iegrūšana jau šķiet, ka reāli spētu nodarīt krūšukurvju un galvaskausu lūzumus.
Arī VladimirP materiālos apskatītie kaulu lūzumu gūšanas mehānismi nezaudē savu aktualitāti. Piemēram S.Zolaterjova traumu varēja radīt/pastiprināt fotokamera uz krūtīm, bet L.Dubiņina tika atrasta ar krūtīm atspiedusies pret akmens "slieksni" aizsalušā strauta gultnē, kur varētu būt izveidota ieeja sniega alā. Un akmens slieksnis pastiprināja spiedienu uz krūškurvi.
c) Visilgāk izdzīvo un rīta pusē nolemj atgriezties uz telti I.Djatlovs, R.Slobodins un Z.Kolmogorova. Viņi visdrīzāk patvērās izraktā un ar egļu zariem izklātā sniega bedrē, kuru atrada meklētāji ~10m augstāk pa strauta gultni.
Diemžēl nevienam sasniegt telti neizdevās...