Ja nevar izstāstīt, tad vajag parādīt. Vai nav bijis tā, ka valoda nepalīdz, bet toties žesti ir spējuši izteikties daudz labāk? Tas pats ir arī ar bildēm. Tu vari centsties iestātstīt, izskaidrot un paskaidrot, bet tik un tā nesapratīs. Nu nesanāk savienot vārdus kopā, lai veidotos bilde. Tāpēc vajag parādīt. ...un kas var būt vēl uzskatāmāks par shematiskām diagrammām ar potenciāli nāvējošām situācijām? Vienreiz ieraudzīsi un vairs neaizmirsīsi. Varbūt tā arī domāja Stefans Jellineks, kurš izveidoja un 1931. g. izdeva grāmatu "Elektroschutz in 132 Bildern".
Viņš bija ārsts, kurš bija specializējies ar elektrību saistītajos negadījumos. Savas elektropataloģijas studijas viņš uzsāka 1899. g. Pretēji tolaik izplatītajam uzskatam S. Jellineks uzskatīja, ka atdzīvināšanu pēc nelaimes gadījuma var turpināt tik ilgi, kamēr vien uz ķermeņa nav parādījušies pēcnāves pleķi. Zilumiem līdzīgi pleķi parādās uz ķermeņa kaut kur 20-30 min pēc nāves. Tāpat viņš nodarbojās ar zibens izraisīto nelaimes gadījumu pētīšanu. Viņa teorija ieguva ļoti plašu publicitāti, kad 1924. g. izdevās atdzīvināt zibens nospertu sievieti un viņas meitu.
Līdz 1938. g. viņš dzīvoja un strādāja Vīnē, bet ebreju vajāšanas dēļ emigrēja uz Edinburgu, kur arī dzīvoja līdz savai nāvei 1968.g. Sākot ar 1909. g. viņš vadīja paša dibināto Elektropataloģijas muzeju, bet zemāk redzamās ilustrācijas tomēr atspoguļo galveno - esiet droši lietojot elektroierīces! (Nečurājiet uz tramvaja līnijas vadiem no tilta)
Tagad, lai izvairītos no līdzīga ļembasta, es pirms gaidāmās inspektora vizītes, noeju pāri visiem zemējumiem un pats pievelku skrūves, ja nepieciešams.
. Kad ieštepselēju atslēgu otrā caurumā, viss ko es atceros, bija skaļš blīkšķis, zila uguns bumba un pēkšņi nodzisusi gaisma. Vēl ilgi par manu iepazīšanos ar elektrību liecināja melnā elektrības rozete... Atslēgas laikam bija sakusušas, jo tās es vairs nekad netiku redzējis.
