›

100g Vēstures: 19.gs beigas 20.gs sākums 9

52 1

Ģenerāļa Šlīfena izstrādātajā... Autors: 5th Dimension 100g Vēstures: 19.gs beigas 20.gs sākums

Ģenerāļa Šlīfena izstrādātajā Vācijas ģenerālplānā bija paredzēts caur Beļģiju uzbrukt nenocietinātajai Francijas robežai, ātri sakaut Franciju un tad visu trieciena spēku vērst pret Krieviju, lai nebutu divas frontes jākaro. Kaujā pie Marnas upes (6.10.sept) vācu karaspēks tika apturēts un sākās pozīciju karš. Karoja 2 miljoni abu pušu karavīri. 600 km gara fronte, kas turpmākos 3.g gandrīz nemainījās.

Krievi iebrūk Austrumprūsijā... Autors: 5th Dimension 100g Vēstures: 19.gs beigas 20.gs sākums

Krievi iebrūk Austrumprūsijā un vācieši pārmet daļu armijas tur. Krievus sakauj pir Tannenbergas un padzen no Austrumprūsijas Vienlaikus Krievija uzbrūk Austroungārijai un atņem lielu daļu Galīcijas 1914. gadā Trejsavienības pusē iesaistās Osmaņu impērija, pret kuru Krievija uzsāka karu Kaukāzā, bet Anglija – Mezopotāmijā un Sīnaja pussalā. 1915.g. Vācija un Austroungārija galvenos spēkus velta Austrumu frontei, lai sakautu krievus. 850 tūkst karavīru krita, bet Krievija no kara neizstājās 1915 gadā Trejsavienībai pievienojas Bulgārija, kura kopā ar Austroungārijas karaspēku sakauj Serbiju. Itālija nostājas Antantes pusē, jo cerēja ar tās palīdzību atgūt Austroungārijas sastāvā esošos Tiroles un Triestes apgabalus.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

1916 1917 pozīciju karš ... Autors: 5th Dimension 100g Vēstures: 19.gs beigas 20.gs sākums

1916 – 1917 – pozīciju karš Rietumu frontē, gan Vācija, gan Antantes valstis mēģināja izbeigt pozīciju karu, taču vācu uzbrukums pie Verdenas un franču pie Sommas palika bez panākumiem. Britu armija kļuva aizvien spēcīgāka. ASV sāka dot pabalstu.

1918 kara noslēguma un Trejsavienības sakāves posms Krievija 1916 realizēja Brusilova pārrāvumu pret Austroungāriju un ieguva plašas teritorijas Galīcijā un Volīnijā.1917 gada revolucionārie notikumi Krievijā un Trejsavienības uzbrukumi izraisīja sabrukumu frontē un austrumu fronte beidza pastāvēt. Itāļi cieš sakāvi, līdz nenāk palīgā britu un ASV Kara beigas Angļu militārais pārsvars uz jūras liek pazust vācu flotei no pasaules ūdeņiem.

Karā iesaistās ASV, jo divu mēnešu laikā Vācijas zemūdenes bija nogremdējusi 600 ASV kuģus ASV sāka kreditēt Eiropas valstis, lai tās turpinātu karot. Austrumu frontē beidza pastāvēt, jo Krievijā notika divas revolūcijas (Februāla – gāž caru un boļševiku apvērsums). Austrumu fronte atkāpjas un vācieši ieņem Rīgu, Vidzemi, Baltkrieviju, Ukrainu. 1918.g 3.martā Brestļitovskas miera līgums, ar kuru Vācija saglabā visas okupētās teritorijas. Krievijā sākas Pilsoņu karš un ārvalstu intervence. Rietumfrontē aizvien vairāk izpaudās Antantes valstu militārais un tehniskais pārsvars. Vācieši bija spiesti iesaukt pusaudžus un sirmgalvjus.

Reklāma

Trejsavienības valstīs vara vājinājās, jo aktīvi darbojās pretkara kustības 29. septembrī kapitulēja Bulgārija 30. oktobrī Turcija 3. novembrī Austroungārija 9. novembrī notika revolūcija Vācijā, kura gāza ķeizara varu. Daļa sabiedrības to uztvēra kā nodevību pret valsti tās grūtākajā brīdī. 11. novembrī tika parakstīts Kompjeņas pamiers ar Vāciju un vācieši apsola nolikt ieročus, atvilkt karaspēku, atdot karagūstekņus, repatriēt civiliedzīvotājus.

Kara sekas Valsts Militālie izdevumi (milj.dolāru) Frontē kritušie (miljoni cilvēku) Vācija 19 894 2,0 Krievija 30 000 1,7 Francija 11 208 1,4 Austroungārija 5438 1,4 Lielbritānija 24 143 0,7 Itālija 4489 0,5 ASV 17 337 0,08 Pirmo reizi pielietoja modernus iznīcināšanas ieročus – ložmetējus, tankus, aviāciju, kā arī ķīmiskos ieročus – hlora gāzes.

«‹ 1 2 3 »›

52 1 9 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0