«Manas pirmās attiecības bija fiziski un verbāli vardarbīgas. Kad tās beidzās, man vajadzēja laiku, lai saprastu to, ka mīlestība un attiecības var pastāvēt arī bez vardarbības.»
«Es sarunājos ar sevi katru dienu spogulī, lai paredzētu kā paies mana diena. Diemžēl nekad nav piepildījies tas, ko esmu no rīta teicis.»
«Es neprotu peldēt, tāpēc katru reizi, kad draugi mani aicina nopeldēties baseinā, es atrunājos ar to, ka man ir alerģija pret hloru.»
«Esmu publicējusi sociālajos tīklos bildes un ierakstus, lai palielītos, cik interesanta ir mana dzīve. Īstenībā viss ir tieši pretēji...»
«Man ir kauns par to, ka jūtos labāk, kad mani draugi strīdas ar savām otrajām pusītēm. Tas liek man priecāties par to, ka esmu viena.»
«Es neesmu droša, ka kādreiz spēšu atrast sev otru pusīti, jo man ir grūti rast kādas jūtas pret otru cilvēku. Vienīgais mirklis, kad es kaut ko jūtu, ir tad, kad skatos filmu vai lasu grāmatu.»
«Ir pagājuši jau divi gadi, bet es joprojām domāju par savu bijušo draudzeni. Es zinu, ka tas ir tizli, bet es neko tur nevaru padarīt.»
«Līdz pat šai dienai tikai es un mans draugs zinām, ka biju stāvoklī 18 gadu vecumā.»
«Es saviem draugiem esmu atklājusi diezgan daudz savas attiecību problēmas. Es gan nevaru saprast, vai viņiem patiešām rūp, vai arī ir vienalga.»
«Pirms pieciem gadiem es pieķēru savu trešo draudzeni krāpjam mani. Tajā mirklī es sapratu, ka man vajag puisi.»
Pirms pāris gadiem man nepietika naudas pat tualetes papīram, tāpēc es to zagu no sava darba.» skan biki dīvaini, jo ēdiens ir dārgāk par tualetes papīru.
varbūt, bet šo zīmējumu autore gan jau ir no ASV. Vai No Eiropas. Kaut kā neticās tam mož darbs par tās valsts pusminimālo un nelagāli. Tad situacija skanētu reālāk. Esmu pati dzīvojusi zem nabadzības sliekšņa, bet pakaļu bija viemēr ar ko noslaucīt.
