«Lai gan baumas, kas cirkulēja ap mani, bija nepatiesas, es tās necentos labot. Es atļāvu cilvēkiem domāt, ka neesmu vairs jaunava. Lai gan patiesībā man pat nav bijis pirmais skūpsts.»
«Esmu dzimusi kultūrā, kura nevar mani pieņemt. Mans tēvs ir arābs, bet māte eiropiete.»
«Es nezinu, ko es gribu...»
«Es esmu vairākas reizes krāpusi savus iepriekšējos draugus. Bet tagad, kad esmu atradusi savu īsto un vienīgo, es uzzināju, ka viņš slepus tiekas ar savu bijušo draudzeni. Es iepriekš neticēju karmai, bet tagad...»
«Es nevaru ciest zvaniņa skaņu. Katru reizi, kad es to dzirdu, mana sirds sāk sisties straujāk. Tā skaņa man atgādina manu mammu, kad viņa pārrodas mājās un slēdz vaļā durvis.»
«Es palīdzēju saviem draugiem izsisties biznesā, bet nesaņēmu par to atlīdzību. Pat «Paldies» bija par daudz prasīts.»
«Es esmu izdomājusi pusi savas dzīves. Cilvēki tam tic un viņi pat neapzinās, ka lielākā daļa manu stāstu ir izdomāti.»
«Tēvu diena vienmēr būs tā diena, kad man riebsies visi tie, kuri publicēs to, cik forši un lieliski ir viņu tēvi. Kādreiz man bija skumji, jo mans tēvs tāds nebija. Bet tagad esmu sapratis to, ka ne visiem bērniem ir lemts dzīvot kopā ar tēvu, kurš viņus mīl.»
«Man nav profila tviterī, bet es joprojām skatos, ko viņš tur publicē, lai zinātu, ka viņam viss ir labi. Man gan nav.»
«Es vienmēr cenšos izdarīt vairāk nekā citi un atrasties uzmanības centrā, jo man ir bail, ka vienu dienu par mani visi aizmirsīs.»
Pirms pāris gadiem man nepietika naudas pat tualetes papīram, tāpēc es to zagu no sava darba.» skan biki dīvaini, jo ēdiens ir dārgāk par tualetes papīru.
varbūt, bet šo zīmējumu autore gan jau ir no ASV. Vai No Eiropas. Kaut kā neticās tam mož darbs par tās valsts pusminimālo un nelagāli. Tad situacija skanētu reālāk. Esmu pati dzīvojusi zem nabadzības sliekšņa, bet pakaļu bija viemēr ar ko noslaucīt.
