«Es visu laiku domāju par to, ko citi domā par mani. Man nešķiet, ka tas varētu būt veselīgi, bet es nespēju pārtraukt to darīt.»
«Es esmu žurnāliste un slepus tiekos ar sava priekšnieka dēlu. Ja kāds par šo uzzinās, tad esmu droša, ka zaudēšu darbu.»
«Es gribēju apciemot savu vecmammu, kura gulēja slimnīcā, bet bija jāiet tāls gabals, un man bija slinkums. Nākamajā dienā viņa nomira.»
«Es ļoti cenšos padarīt cilvēkus laimīgus, jo es zinu, kā tas ir, kad jūties bezcerīgi. Es negribu, lai kāds to izjūt.»
«Es cilvēkiem saku, ka mana māte nomira vēža dēļ. Es nevēlos viņiem atklāt to, ka viņa bija alkoholiķe. Es negribu, lai cilvēki sāktu viņu nosodīt, jo viņa bija laba māte man. Neskatoties uz to, ka viņa lietoja alkoholu, mums bija ļoti labas attiecības un viņa vienmēr rūpējās par mani.»
«Es esmu vienmēr tā, kuru pamet attiecībās. Man likās, ka ar mani viss ir kārtībā. Es centos sevi pārliecināt, ka ar mani viss ir kārtībā.»
«Es gribētu domāt par cilvēkiem tikai to labāko, bet man liekas, ka lielākā daļa cilvēku ir šausmīgi.»
«Es jau labu laiku esmu pazaudējusi savu smaidu. Tagad visur, kur es dodos, ceru, ka cilvēki nepamanīs to, ka tas nav mans smaids.»
«Man ir tik zems pašvērtējums, ka es nevaru aiziet uz vietējo veikalu iepirkties, nesalīdzinot sevi ar visām tur esošajām sievietēm.»
«Mani draugi mani atraidīja, jo domā, ka esmu gejs. Es centos viņiem ieskaidrot, ka neesmu, bet tagad man sāk likties, ka varbūt tomēr arī esmu gejs.»
Pirms pāris gadiem man nepietika naudas pat tualetes papīram, tāpēc es to zagu no sava darba.» skan biki dīvaini, jo ēdiens ir dārgāk par tualetes papīru.
varbūt, bet šo zīmējumu autore gan jau ir no ASV. Vai No Eiropas. Kaut kā neticās tam mož darbs par tās valsts pusminimālo un nelagāli. Tad situacija skanētu reālāk. Esmu pati dzīvojusi zem nabadzības sliekšņa, bet pakaļu bija viemēr ar ko noslaucīt.
