Murkšķi tikko atrisināja 154 gadus vecu ar evolūciju saistītu strīdu1

Murkšķu sabiedriskās dzīves izspiegošana

Ir bijis nepieciešams pusotrs gadsimts, lai atbildētu uz jautājumu par daudzlīmeņu atlasi, jo jums ir nepieciešams neticami daudz datu, lai būtu atbilstošs izlases lielums, lai to risinātu.

Zinātnieki Klinšu kalnu bioloģiskajā laboratorijā "Crested Butte", Kolorādo, ir pētījuši murkšķus no 1962. gada. Šis pētījums ir otrs ilgākais pētījums par individuāli identificējamiem savvaļas zīdītājiem pasaulē.

Katru gadu komanda nodrošina, ka visi murkšķi tiek individuāli apzīmēti. Tie tiek notverti, lai varētu viņiem piešķirt unikālas krotālijas un uzzīmēt uz muguras zīmi, kas ļauj tos atpazīt no tālienes. Pēc tam apmācītie "marmotieri", pavada apmēram 1000 stundas gadā, vērojot šos kuplos kaķa lieluma grauzējus ar binokli un tēmekļiem.

Kopš 2003. gada komanda īpašu uzmanību ir pievērsusi murkšķu sociālajai mijiedarbībai un attiecībām. Daudzlīmeņu atlases analīze tika balstīta uz 42 369 unikālām saistītām sociālajām mijiedarbībām – uzvedību, piemēram, spēlēšanos un kopšanu – starp 1294 indivīdiem no 180 sociālajām grupām ar grupu lielumu no diviem līdz 35 murkšķiem.

Tika arī izsekots, cik ilgi murkšķi dzīvoja – dažos gadījumos līdz 16 gadiem – un cik pēcnācēju katru gadu bija atsevišķiem dzīvniekiem. Izmantojot šos datus, tika iezīmēti murkšķu sociālie tīkli.

Mērķis bija noteikt, cik sociālo attiecību katram murkšķim bija, kurš ar kuru ir saistīts un katras grupas vispārējo struktūru.

Izprotot visus šos murkšķu savienojumus, ir divi būtiski jautājumi. Pirmkārt, kā sociālās attiecības ietekmē indivīda izdzīvošanu un vairošanos – tas ir, kādas individuālās iezīmes tiek atlasītas? Otrkārt, kā sociālās grupas ietekmē indivīda izdzīvošanu un vairošanos – citiem vārdiem sakot, kādas grupas iezīmes tiek atlasītas?

Svarīgi, ka šie divi jautājumi netika skatīti atsevišķi. Galu galā murkšķus vienlaikus ietekmē gan viņu sociālās attiecības, gan sociālās grupas, kurās viņi ir atrodas.

Statistiskā pieeja, ko pētnieki sauc par kontekstuālo analīzi, parāda, cik liela nozīme ir sociālajām attiecībām un sociālajām grupām attiecībā pret otru.

Jauni pierādījumi maina debates

Var būt sarežģīti atšķirt, kā grupas līmeņa atlase atšķiras no tradicionālās individuālā līmeņa atlases. Tā ir kā sarežģītāka domāšanas versija par attiecībām, kas ietekmē indivīdu.

Tā vietā, lai jūs ietekmētu tikai jūsu pašu uzvedība, jūsu grupa — daudzu indivīdu produkts — ietekmē jūs. Jaunā analīze liecina, ka savvaļā patiešām ir daudzlīmeņu atlase sociālajai uzvedībai.

Tika atklāts, ka ne tikai sociālās attiecības un sociālās grupas ietekmē atsevišķu dzīvnieku izdzīvošanu un vairošanos, bet arī sociālajām grupām ir tikpat liela nozīme, ja ne vairāk.

Tika aprēķināts atlases gradients, kas parāda, cik spēcīga ir atlase attiecībā uz pazīmi, un tas ir 0,76 atsevišķām pazīmēm, bet grupas pazīmēm tas bija 1,03.

Interesanti, ka ietekme uz izdzīvošanu un reprodukciju ne vienmēr bija vienāda abos līmeņos. Dažos gadījumos atlase deva priekšroku murkšķiem ar mazākām sociālajām attiecībām, vienlaikus dodot priekšroku murkšķiem, kas dzīvo sociālās un saistītās grupās. Cilvēciskā izteiksmē iedomājieties intravertu cilvēku patiešām rosīgā ballītē.

Evolūcija un daudzlīmeņu atlase ir sarežģīti dabiski procesi, tāpēc šāda veida sarežģīti atklājumi nav negaidīti.

Daudzlīmeņu atlase attiecas arī uz cilvēku grupām, kas izpaužas dažādos veidos — vai tas ir draugu grupas, vietējās kopienas, uzņēmumi, kuros mēs bieži sastopami vai strādājam, ekonomika vai pat veselas valstis. Murkšķu pētījums liecina, ka tas nav unikāli cilvēciski, ja grupas visos līmeņos var ietekmēt individuālos panākumus.