Šoreiz raksts par pasaku valstības veiksmes stāstu un realitāti, jeb abu iepriekš minēto salīdzinājums. Centīšos apskatīt manuprāt samilzušās problēmas valstī, secinājumus un ieteikumus izsakiet komentāros.
Neaizmirsti, ka iesakot šo rakstu sociālajos tīklos, Tu saņem +10 cepumus, kā arī sniedz iespēju saviem sekotājiem paspriest par "veiksmes stāstu".
Ja kādam ir vēlme, tad rakstu var arī pārpublicēt, norādot atsauci!
Darbinieku algas
Veiksmes stāsts: darbinieka minimālajai un maksimālajai algai nav noteiktas konkrētas robežas valstiskā līmenī. Dotajā brīdī darbiniekam maksā ,tik cik priekšnieks vēlas, laigan varētu atļauties vairāk, ja gribētu. Protams ja esi labs strādnieks, jeb drsālīdējs, tad saņemsi vairāk par vidusmēru.
Realitāte: ārzemēs, katrai profesijai ir noteiktas darba samaksas robežas(minimālā, maksimālā, vidējā) kas var atšķirties atkarībā no tā, cik labs strādnieks esi. Šeit ir tipisks piemērs. Atverot vaļā konkrēto profesiju, var redzēt aptuveno mēneša samaksu: http://www.gehaltsvergleich.com/
Risinājums: jādefinē valstiskā līmenī darba algas apmērs, kā arī jāpalielina samaksa pati par sevi, lai tā spētu nodrošināt ne tikai cilvēka pamatvajadzības, kā tas ir tagad, bet dotu iespēju cilvēkam dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, kura sastāv ne tikai no darba, atpūtas, rēķinu nomaksas un veikala apmeklējuma, bet arī no daudzām citām svarīgām lietām, kurām bieži vien ir vajadzīga nauda.
Realitātē darbinieka alga ir atkarīga no tā cik priekš_nieks vēlas maksāt un no tā, cik pieticīgais darbi_nieks vēlas saņemt, bet tas nebūt nenozīmē, ka darba alga būs adekvāta un atbilstoša šīsdienas dzīves dārdzībai.
Un ar šādu stāvokli, kāds tas ir tagad nevajag samierināties, jo jajau Latvijā ir "veiksmes stāsts" un viss "iet uz augšu", tad cienījamie direktori, priekšnieki u.t.t., paceliet algas pirmskrīzes līmenī, jo man ir radies priekštats, ka teiciens - ir krīze, ir tikai aizbildinājums un iemesls, lai ekonomētu uz darbinieku algām.
Iesaku visiem izlasīt šo manuprāt vienīgo objektīvo un saturīgo rakstu par darbinieku situāciju Latvijā:http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/461850-mazo_algu_cilpa"> http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/461850-mazo_algu_cilpa
Lai nu kā, apsveicu visus valsts iedzīvotājus - jūs esat vergi un kalpojat verdziskai sistēmai, ja paši neko nedarīsiet, tad nekas arī nemainīsies uz labo pusi.
"Verdzība pazemo cilvēku tiktāl, ka tas sāk mīlēt savas važas"
"Pierodot pie tā, ka citi ir sakalti važās, jūs gatavojat tās savām rokām un kājām. Pierodot pie tā, ka apkārtējo cilvēku tiesības tiek mīdītas ar kājām, jūs zaudējat paši savu brīvību."
Virs zemes nav taisnības, dūrei tik spēks,
Kas varmākiem skādi dar, nosaukts tiek grēks,
Par tiesnešiem. cienīti blēži sēž
Un "godīgi" ādu nost citiem plēš,
Un cienīgtēvs, zaglis, teic sprediķus:
"Tik pacieties, debesīs labāki būs!"
Virs zemes nav laimes, tik zvēru pulks bļauj,
Viens otram iz mutes tie kumosu rauj,
Un priecīgs ikkatris, kad vēders tam pilns,
Kad bērni ir veseli, dzīvoklis silts.
Un glaimojot salkušie rakstnieki sauc:
"Cik praktiska tauta, tai cerību daudz!"
Jā, cerību gan. Bet nosirmos laiks,
Vēl redzams būs strādnieku moku pilns vaigs,
Vēl liekēži slinkos un godīgi krāps,
Vēl ļaudis pēc debesu valstības slāps,
Zem kājām varmākas taisnību mīs,
Par kaujamiem lopiem vēl cilvēkus dzīs,
Un muļķīgas dzejas vēl dzejnieki kals
Un vaimanās paši, kad salks tie un sals.
(Eduarda Veidenbauma dzeja)
Korumpētība
Veiksmes stāsts: "Zivs pūst no galvas", vēsta senlatviešu teiciens, korupcija no augstākajiem varas ešaloniem, kā tāda sērga ir izplatījusies par visu Latviju. Bet protams, kāpēc nezagt pārējiem, ja to dara "tautas kalpi un tiem pietuvinātie"? Korupcija ir gan saeimā, gan tiesu sistēma, tā lielākā vai mazākā mērogā ir sastopama katrā institūcijā(politikā, policijā, pašvaldībās, muitā, valsts pārvaldes iestādēs, masu saziņas līdzekļos, medicīnā un ļoti minimāli izglītības iestādēs, u.t.t.)
Ir divu veidu korupcija:
1. "Sīkā" - kuru praktizē ierēdņi un zemākstāvošie darbinieki, kas ir nepietiekami atalgoti, jeb mantkārīgi un tāpēc ir atkarīgi no sīkām dāvanām ģimenes uzturēšanai.
2. "Liela mēroga" korupcija - kur augstu stāvošas amatpersonas pieņem lēmumus, kas ir saistīti ar lieliem ekonomiskiem līdzekļiem.
Korupcijai ir negatīvas ekonompolitiskas un sociālās sekas, piemēram:
tiek zaudēti milzīgi līdzekļi, kas paredzēti vispārējai attīstībai;
palielinās sociālā nevienlīdzība;
notiek politikas mērķu nomaiņa - no valsts vispārēju attīstību uz oligarhisku grupējumu vadīšanu/atbalstu;
mazinās uzticība pastāvošajai varai, notiek tās atšvešināšanās no sabiedrības;
palielinās ēnu ekonomika;
budžeta līdzekļi tiek izmantoti neefektīvi, jeb tiek vienkārši izsaimniekoti;
ārvalstu investori zaudē uzticību un neinvestē valsts/uzņēmumu attīstībā;
valsts amatos iekļūsts un nostiprina savas pozīcijas pretvalstiski elementi.
Korupcija nav izdevīga nevienam, ja neskaita tās personas, kas ir iesaistītas kukuļdošanā/ņemšanā, jo ilgtermiņā tā rada ļoooti lielus zaudējumus katram sabiedrības loceklim, kurus dotajā brīdī var izjust ik katrs Latvijas iedzīvotājs.
par korupcijas apkarošanu runā jau no 1993. gada daudzi politiķi, tikai tā ir darbības imitācija un nekas vairāk. Dotajā brīdī ir pieķerta tikai maza daļa no kukuļņēmējiem, kas nebūt neatrodas korupcijas shēmas aukšgalā - respektīvi, tiek tiesāti ierēdnīši, policisti, daži ārsti un pāris tiesneses, kamēr atbildīgie par Parex, Krājbankas, Bankas "Baltija", krahu un izlaupīšanu, u.t.t., u.t.t., staigā uz brīvām kājām. Kam ir interese var pameklēt informāciju par korupciju Latvijā googlē, jeb arī īsumā šeit: http://www.pietiek.com/raksti/korupcijas_realas_apkarosanas_erkskainais_cels
Realitāte: ārzemēs katrs, kas ir ticis pieķerts korupcijā tiek atstādināts no sava amata, jeb arī atkāpjas pats, kā arī dažās valstīs ir paredzēta kriminālatbildība un reāla brīvības atņemšana par kukuļa ņemšanu, dažos gadījumos tiek izpildīts nāves sods(piemēram Kīnā).
Risinājums: šajā gadījumā nepastāv viegls risinājums, dotajā brīdī tā ir cīņa ar vējdzirnavām. Palīdzēt varētu stingrāki sodi gan kukuļdevējiem, gan ņēmējiem, piemēram minimums 5 - 20 gadi cietumā ar mantas konfiskāciju(ierēdņiem), jeb arī nosūtīt uz speciāli viņiem paredzētām akmeņlauztuvēm, lai atstrādā nodarīto kaitējumu valstij.
Vēl varētu palīdzēt ļoti bargu likumu pieņemšana, korupcijā pieķertajiem, lai nevienam nerastos vēlme ņemt/dot kukuli, piedevām derētu padomāt par ārvalstu korupcijas un tiesu sistēmas piesaisti, jo KNAB ir tikai speciāli izveidots birojs, kas imitē savu darbību, bet tautai no tā nav nekāda labuma, jo neaizmirsīsim, kurš izveidoja šo instanci.
Ceļu stāvoklis
Veiksmes stāsts:jā, ceļu stāvoklis Latvijā ir ļoti kritisks, ja neizteikties skarbāk. Kamēr politiķi un atbildīgās amatpersonas saka, ka ceļu stāvoklis nav nemaz tik katastrofāls, autobraucēji salīdzina Latvijas autoceļus ar Āfriku un Zimbabvi.
Igaunijā un Lietuvā autovadītāji maksā tikai degvielas akcīzes nodokli(turpmāk tekstā DAN) ,kuru autoceļiem novirza aptuveni 80% apmērā, un brauc pa labiem ceļiem, tikmēr Latvijas pamuļķi(autobraucēji) maksā gan DAN, gan arī ceļa nodokli, kuru kaimiņvalstī pat nepazīst pēc definīcijas.
Latvijā tikmēr autoceļiem novirza tikai 8%(astoņus procentus, ja kāds domā, ka nepareizi izlasīja) no DAN, bet ceļa nodoklis tiek ieskaitīts valsts budžetā, kā un kur viņu izmanto, spriediet paši.
2011. gadā, pēc statistikas datiem bija sabrukuši(kritiskā stāvoklī) 25% asfalta seguma ceļi un 38% grants ceļu, tādēļ pieļauju, ka dotajā brīdī varētu būt sabrukuši vairāk, kā 50% asfalta seguma un virs 65% grants ceļu. Šīs ir kārtējās veiksmes stāsta sekas.
Šajā situācijā ir vainojami vairāki faktori: ceļa seguma materiāls un tā kvalitāte(lētākas sastāvdaļas negarantēs ilgstošāku ekspluatācijas ilgumu, tieši otrādi - ceļa klājums ātrāk sagrūs), būvdarbu izpildes kvalitāte/nekvalitāte, pamatnes atbilstība noslogojumam, ceļa seguma apkope(piemēram, asfaltam jābūt tīram, ja ir radušās plaisas, tad tās jāaizlej ar piķi, lai neiekļūst ūdens un nesagrauj asfalta klājumu, jo ūdens zemās temperatūrās kristalizējoties palielinās aptuveni par 9% un rada ievērojamu spiedienu gan plaisā, gan zem tās, tādējādi to paplašinot), kā arī jāņem vērā ka Lietuvā un Igaunijā no sākuma uzbūvē ceļu un pēctam nozog naudu, bet Latvijā no sākuma nozog un ar to, kas palicis pāri, taisa kaut ko ceļam līdzīgu.
Pēc statistikas datiem, tikai 20% no auto negadījumiem notiek asfalta seguma dēļ.
Ja kas, Lietuvā tehniskā apskate visiem auto ir jāveic reizi 2 gados, bet Igaunijā jauniem auto reizi 24 mēnešos. Tas tikai pierāda, ka kaimiņiem nav tik liela apetīte uz naudas kāšanu, jo ja Latvijā akcīzes nodokļa nauda un ceļa ekspluatācijas nodoklis nonāktu uz ceļiem, nevis kautkur izčabētu, tad iespējams arī mēs varētu iet skati reizi 2 gados, tādējādi ietaupot diezgan prāvu naudas summu.
Un kautkādas mistiskas atrunas, ka mums ir skarbs un "īpatnējs" klimats, nav vērā ņemamas, jo kaimiņvalstīs tas nav šķērslis, nezkapēc, lai būvētu kvalitatīvus un ilgi kalpojošus ceļus.
Realitāte: citās valstīs par valsts naudas izsaimniekošanu korumpētie ierēdņi sēdētu restotās istabiņās un būtu īpaši svarīgas personas, kā arī par savu karjeras turpinājumu viņi varētu aizmirst.
Ceļu garantijai jābūt minimums 10 - 15 gadiem, nevis, kā tas ir tagad 2 līdz 3 gadi, tāpat kā tosterim, jeb televizoram, pietam ceļu būves firmas, kuras savu darbu izpilda nekvalitatīvi turpmāk vairs var nepiedalīties konkursos, jo ar viņiem konkrētais pasūtītājs vairs diez vai slēgs līgumu.
Risinājums: lai uzlabotu ceļu stāvokli jāsamazina augstāk minētajās institūcijās korupcija, jācenšas valstij slēgt pasūtījumu ar būvdarbu veicēju bez entajiem starpniekiem, jāpalielina garantijas laiks līdz minimums 10 gadiem, jānoslēdz līgumi ar firmām, kas piedāvā nevis lētāko, bet gan kvalitatīvāko būvdarbu tāmi.
UN, pats galvenais, degvielas akcīzes nodoklim un ceļa ekspluatācijas nodoklim jānonāk tam paredzētajā vietā, jeb arī viens no iepriekš minētajiem ir jāatceļ!!!
Sabiedrības sašķeltība
Veiksmes stāsts: ir sens ķīniešu sakāmvārds: "Ja vēlies uzvarēt, sašķel savu ienaidnieku", šajā gadījumā vismaz man rodas iespaids, ka "ienaidnieks" ir tauta, kuru visu laiku cenšas sašķelt politiskie spēki. Nav nekāds noslēpums, ka dotajā brīdī tauta ir sašķelta 4 lielās grupās - latviešos, krievos, bagātajos, nabagajos un vairākās mazās grupās - māmiņas, pensionāri, skolēni/studenti, skolotāji, policisti, mediķi, autovadītāji, ceļu būvētāji, u.t.t..
Sašķelta sabiedrība ir diezgan forša lieta no tāda skatu punkta, ka ar visām iepriekšminētajām grupām ir viegli manipulēt sarīdot tās savā starpā un novēršot un izkliedējot uzmanību no daudz aktuālākām lietām, piemēram - sagrautās infrastruktūras un rūpniecības, valsts reālā ekonomiskā stāvokļa, valsts izzagšanas, valdības (apzinātu) nekompitenci, u.t.t. Ja kāds nav pamanījis, tad tāda veida darbības notiek katru gadu, jeb pat mēnesi, piemēri nav tālu jāmeklē un scenāriji ir diezgan līdzīgi. Palīgā pat tiek pieaicināti ārvalstu eksperti, ja tā maz tos var nosaukt.
Realitāte: civilizētās valstīs nav manīta mērķtiecīga sabiedrības šķelšana, laigan ik katrā valstī pastāv bagātie, vidusšķira un nabagie, šaubos, ka kur citur ir tik liela bagāto/nabago attiecība, kā tas ir Latvijā. Pat ja pastāv ārvalstu kopienas, tad viņām tiek radīti apstākļi lai viņas integrētos pamatsabiedrībā.
Risinājums: jācenšas sabiedrību nevis šķelt, bet gan apvienot tādējādi kopīgiem spēkiem ceļot savu un valsts labklājību, jo viena cilvēka viedoklis diez vai šajā valstī tiks uzklausīts, bet ja savu nostāju izteiks piemēram 100 000 pilsoņu, tad valdībai vienkārši nav citas izvēles, kā risināt konkrētos jautājumus(kurus jau sen vajadzēja atrisināt).
Sabiedrības šķiru atveseļošanās process diemžēl nenorit tik ātri, tam ir vajadzīgs zināms laiks un tas notiek paralēli ar ekonomikas atveseļošanos. Bet ja runājam par valsts cittautiešu etnisko minoritāšu nevēlēšanos integrēties sabiedrībā, tad šo jautājumu varēja atrisināt jau pirmajos Latvijas brīvvalsts gados - vienkārši pārejot uz latvisku izglītības sistēmu visās valsts skolās, bet tas vēl nav izdarīts līdz pat šim brīdim. Tas pats attiecas uz masu saziņas un ziņu dienestiem.
Ražošana
Veiksmes stāsts: veiksmes stāstam ražošana nav vajadzīga, labāk visu iepirkt no ārzemēm un ļaut lai uz turieni aizplūst arī iztērētie līdzekļi. Protams, kāpēc gan tā nedarīt, ja bauriem neinteresē kur tiek izlietota viņu nodokļos samaksātā nauda. Tā vietā lai ražotu vilcienus, autobusus, tramvajus, ikdienā nepieciešamās plašpatēriņa preces, tādējādi ļaujot cilvēkiem pelnīt un strādāt notiek taisni pretējais - ražošanas iznīcināšana, aplikšana ar papildus nodokļiem, tādējādi palielinot bezdarbu un samazinot sociālo vienlīdzību.
Realitāte: ārvalstīs, valsts labklājības celšanā ieinteresētas valdības atbalsta jaunu uzņēmumu tapšanu pirmajos pāris gados samazinot nodokļu slogu, kā arī piesaistot investīcijas konkrētajām nozarēm un uzņēmumiem.
Risinājums: kā jau es iepriekš minēju jāsamazina nodokļi un jāpiesaista investīcijas jaunajiem un esošajiem ražotājiem, kā arī veicot papildus pasākumus ražošanas veicināšanai un attīstībai. Neaizmirsīsim arī par valsts pasūtījumiem - vilcienus var ražot arī Latvijā, tādējādi tie nieka 430 miljoni latu, kas paredzēti vilcienu iepirkumam paliks te, attīstīs RVR un dos labi atalgotu darbu(iespējams) daudziem strādniekiem. Un tas ir tikai viens no ļooti daudziem piemēriem.
Kopsavilkums
Veiksmes stāsts: Latvija ir viens liels "veiksmes stāsts", jo ekonomika ir atgriezusies pirmskrīzes līmenī, darba ļaudis pelna pat vairāk kā pirms krīzes, tikai nez kapēc daudziem ir problēmas ar komunālo rēķinu apmaksu, skolas, slimnīcas, ugunsdzēsēju depo, policijas iecirkņi, tiek slēgti, lauksaimniecība un rūpniecība kā tāda praktiski nepastāv, lauki izmirst, daudzām nozarēm tiek atņemts finansējums.
Tikmēr daudzi skolēni un studenti klusībā domā uz kuru valsti doties, kad mācības būs pabeigtas un kāda nākotne gaida tur aiz "trejdeviņiem kalniem", bet pensionāri atrodoties "veiksmes stāsta" eiforijā izgudro 101 recepti, kā pagatavot kartupeļus, kuri to protams var atļauties, un dažs labs no senioriem pat nolec no Vanšu tilta pie prezidenta pils, jo tas taču ir, forši un stilīgi.
Pietam neaizmirsīsim arī par daudzajiem Sprīdīšiem, kuri veiksmes stāsta iespaidā dodas meklēt laimes zemi.
Realitāte: nekāda veiksmes stāsta NAV. Ir tikai maza ekonomikas izauksme, ja salīdzina šo brīdi ar krīzes zemāko punktu. Viss pārējais ir tikai "veiksmes stāsta" padomju laiku, jeb z-korejas cienīga propaganda un nekas vairāk. Ekonomikas ziņā Latvija pat nav sasniegusi 2004. gada līmeni un ekonomika tiek apzināti atvēsināta eiro sakarā.
Latvijā, neatkarības laikā ir jau bijuši 3 banku krahi, kuri ir iedzinuši lielu daļu tautas nabadzībā, bet neviens vēl joprojām nav izdarījis nekādus secinājumus un pieņēmis likumus lai tas turpmāk neatkārtotos, laikam jau kādiem tas ir ļoti izdevīgi.
Mākslīgi radītās krīzes iespaidā Latvija ir zaudējusi ne tikai milzīgus finansiālos līdzekļus, bet arī darbaspēku, kuru apmācībai valsts tērēja naudu, nemaz nerunājot par to, cik daudz pievienotās vērtības produktu šie aizbraucēji spētu radīt, ja tiktu nodarbināti pilna laika darbā.
Slimnīcas tiek slēgtas, tādējādi palielinot mirstību, skolas arī - tādējādi samazinot iedzīvotāju izglītības kvalitāti, laigan tā jau tā nebija augstā līmenī, zinātnei arī tika samazināts finansējums. Reāli domājošiem cilvēkiem vajadzētu saprast, ka nākotnē ilgtermiņā tas ļoti sāpīgi atspēlēsies.
Lai situācija mainītos, no sākuma jāmainās tautas domāšanai, ideāliem, kā arī vajag valsts vēlētu prezidentu.
Visa šī situācija man atgādina anekdoti, tikai melnā humora žanrā:
Jānītis: - Tēt, pastāsti kas ir politika?
Tētis: - Nu skaties, piemēram, mūsu ģimene.
Es pelnu naudu, tātad es esmu finansu ministrija.
Mamma vada saimniecību, tātad viņa ir valdība.
Vectētiņš seko lai mājās būtu kārtība, tātad viņš ir arodbiedrība.
Mājkalpotāja dara visus mājas darbus, viņa ir uzņēmēji un darbaļaudis.
Viss ko mēs darām ir priekš tevis, tātad tu esi tauta, bet tavs jaunākais brālītis mūsu nākotne. Saprati?
- Nē.
- Nu tad ej gulēt.
Nakts vidū Jānītis pamostās no brāļa raudāšanas, viņš skrien modināt māti, bet tā neceļās. Tad viņš dodās meklēt tēvu un atrod to virtuvē, kur tas mīlējas ar mājkalpotāju, pie kam vectētiņš to visu novēro pa durvju šķirbu. Pēc tā visa Jānītis atgriežās savā guļamistabā.
No rīta viņš satiek Tēvu un saka:
- Tēt, tēt es sapratu kas ir politika.
- Nu?
- Tas ir tad kad finanšu ministrija drāž uzņēmējus, valdība tajā laikā guļ un arodbiedrība uz to visu noskatās caur pirkstiem. Tajā pašā laikā uz tautu visiem uzspļaut, bet nākotne ir sūdos.
Laikam esmu viens no tiem, kas studijas beidzot pametīs šo valsti. Vnk viss šis bardaks sāk reāli apnikt un kpc mocīties? Ok reāli studēju budžetā un strādāju reizē, lai izdzīvotu Rīgā. Bet kā ir ja nestrādā studējot? Jādzīvo uz krīta un pēc tam vēl cik gadi jāstrādā. Darbā pelnu jau salīdzinoši labi, bet pietiek reāli vienam un to kojās dzīvojot, braukājot ar riteni un uz mega eko režīma. Arī Rīga nav mana sapņu pilsēta, bet tikai tur savā profesijā reālu darbu varu atrast. Protams ļoti negribas pamest mājas, bet kad māsa bija praksē Vācijā un redzēja kā tur dzīvo, tad bija tāds njaaaaa.
Izlasot šo tiiik ļooti uzvilkos, vienkārši gribās izsist visas tās uzbarotās sejas, galīgi neesmu agresīvs cilvēks, bet neciešu tos, kuri dzīvo uz citu rēķina!
Cilvēkiem ir jārīkojas, izklausās banāli un nodrāzti, bet kurš gan cits, ja ne mēs? Protams nesanāks tā, ka visi tagadiziesim ielās un protestēsim, nē nav tie laiki. Dažiem uzņēmīgiem cilvēkiem jāuztaisa partija, kura darbotots kā visa tauta, respektīvi šos cilvēkus saemā ievēlētu tauta un šī partija darbotos tautas vārdā. Noteikti vajadzētu tautas ievēlētu prezidentu, kurš arī darbotos tautas vārdā. Saemai noteikti 100 cilvēku būtu par daudz, jo 1kārt daudz algu jāmaksā 2kārt par daudz zagļu 3 lielāka iespēja, ka saimā ir nodevēji, es domāju, ka saemā pietiktu ar 25 cilvēkiem pietiekami, lai saglabātu uzticību un pieēmtu vslabākos lēmumus. Ahhh ir ļooti grūti izteikties rakstot, bet ceru, ka vizmaz kāds saprot manas pašreizējās sajūtas, un uztver manu ideju!
Kamēr Brīnumzemē būs izkropļotā situācija, ka prece ir dārga, bet pakalpojumi (lasi - darba samaksa, līdz ar to nodokļu masa, budžets) lēti, mēs būsim tur kur esam
Nu vācijā futbolkluba FC Bayern šefu pieķēra ka viņš nebija valstij nodokļos nomaksājis kādus 50 miljonus eiro, kaut arī viņš pats iesniedza finansamtam (vācijas ieņēmumu dienestam) atskaiti ka nav samaksāta tāda summa, un viņš cerēja uz soda mīkstināšanu jo pats atzinās, bet tomēr viņu ielika aiz restēm.... Pagājušo nedēļ bija tiesa viņam!!! Ja ko tādu Latvānijā kāds izdarītu tad noteikti viņš staigātu brīvs vai pat vēl sēdētu mierīgi saemā!!! 
" Lai situācija mainītos, no sākuma jāmainās tautas domāšanai, ideāliem " - piekrītu, bet vai ir reāla, taustāma shēma tieši kā to panākt - soli pa solim bez vispārinājuma frāzēm " jādara, jāmaina, jāpiesaista, jāuzlabo" utt. ? Un vēl viens jautājums : ko Tu redzi šī raksta ievadattēlā ?
Es nesaprotu kā var salīdzināt mūs ar citām valstīm, ja tās ir neatkarīgas jau simtiem gadu, bet mēs tikai 20. Tas būtu tieši tāpat kā pirmklasnieku salīdzināt ar studentu. STULBI!
Pirmkārt raksts ir pilniga patiesība par Latvijā notiekošo.Valdība saka to ko vēlamies dzīrdēt tāpat saka darba devēji.Maksā maz dzīvojam uz kredītiem paši neko daudz neražojam,bet lepojamies ka ir valsts ka ir savi svētki,aptuveni 40 % dzīvo galvaspilsēta un skaits tikai palielinās ciemi izjūk,visi kam ir iespēja brauc uz ārzemēm, dUMBROVSKIS nespēj uzklausīt kritiku.
Es tikai ceru, ka vislielākie brēcēji arī normāli maksā nodokļus. Tie mums nemaz nav tik lieli (OK, darbaspēka nodokļi vienīgais). Savādāk sanāk līdzīgi kā pie mums Rīgā mājas dzīvokļu iemītnieku sapulcē. Vislielākās pretenzijas pret apsaimniekotāja darbu ir personai, kurai ir vislielākais parāds par komunālajiem pakalpojumiem un apsaimniekošanu. Tad mēs nolēmām, ka tiem, kuriem ir parāds, drīkst nākt klajā tikai ar ierosinājumiem kā racionalizēt mājas finanses, nevis pieprasīt kaut kādas ekstras. Atgriežoties pie tēmas... JĀ! Latvijā ir korupcija, tā ir visur. Jautājums tikai kā mēs reaģējam: ņaudam, braucam prom vai arī savācamies kopā un rakstam iesniegumus, sūdzības (oficiāli), liekam par sevi manīt (mūsdienās ir YouTube, spoki.lv, Bez Tabu, utt.), kā arī vai mēs domājam reāli un ar galvu, nevis par kaut kādiem absurdiem salīdzinājumiem ar Vāciju, Dāniju, Norvēģiju, utt.
"Tas ir tad kad finanšu ministrija drāž uzņēmējus, valdība tajā laikā guļ un arodbiedrība uz to visu noskatās caur pirkstiem. Tajā pašā laikā uz tautu visiem uzspļaut, bet nākotne ir sūdos."
Dēls beidzot tu kaut ko iemācījies
Jā! Latviju ir čakarējuši entos gadus. Vienkārši kādam tur valdībā ir baigi forši un jautri un uzdirst par valsti. Es domāju, ja mērkaķus ieliktu vadīt valsti, es domāju, ka viņi labāk to izdarītu nekā "100 gudrie", kuri vienkārši sēž un labi izskatās, bet nu labi gan neizskatās. Valsts jau kā tāda ir skaista tikai šo skaistumu izčakarē valdība. Es varu pateik ar nožēlu, ka es pat domāju braukt prom no Latvijas, jo neredzu šeit nākotni.
Ja tu neatmaksā kredītu, tev atņems visu pēdējo, varbūt pat ieliks cietumā, ja ar to būs par maz.
Ja kredītu paņem kāds lielais uzņēmums kā LM, tad neatmaksāšanas gadījumā prasām vēl, nemaz nerunājot par iespēju kompensēt šo kredītu no šo cilvēku personiskajiem īpašumiem. Un tik nosaukt šos cilvēkus par zagļiem, iesūdzēs tiesā...
Ak jā, lielisks raksts! 
Latvieši ir kā nēģeri amerikā. Atbrīvoti no verdzīvas, tie nemāk rīkoties ar brīvību. Tie turpina uzturēt mītus par savu apspiestību un vēstrurisko netaisnību. Tiek darīts viss iespējamais, lai atbrīvotos no jebkuras atbildības par savu rīcību, lai visu domā un rīkojas citi, mēs sekosim...
Freedom is unfair
Man patīk ,ka visi gudri runā , bet patieso situāciju nezin, vai jūs esat tur ,tajās vietas ,kur tas tiek risinātas bijuši, vai esat piedalījušies, vai esat bijuši pie tiem cilvēkiem kuri to dara ??? esat?
Vai jūs pārzināt to sfēru par ko jūs runājiet, vai jums ir atbilstoša izglītiba lai zinātu par ko jūs runājat?
Vai jūs tikai izsakāt savas domas par lietām kuras jūs nemaz nezināt un nepārzināt?
