Šoreiz raksts par pasaku valstības veiksmes stāstu un realitāti, jeb abu iepriekš minēto salīdzinājums. Centīšos apskatīt manuprāt samilzušās problēmas valstī, secinājumus un ieteikumus izsakiet komentāros.
Neaizmirsti, ka iesakot šo rakstu sociālajos tīklos, Tu saņem +10 cepumus, kā arī sniedz iespēju saviem sekotājiem paspriest par "veiksmes stāstu".
Ja kādam ir vēlme, tad rakstu var arī pārpublicēt, norādot atsauci!
Darbinieku algas
Veiksmes stāsts: darbinieka minimālajai un maksimālajai algai nav noteiktas konkrētas robežas valstiskā līmenī. Dotajā brīdī darbiniekam maksā ,tik cik priekšnieks vēlas, laigan varētu atļauties vairāk, ja gribētu. Protams ja esi labs strādnieks, jeb drsālīdējs, tad saņemsi vairāk par vidusmēru.
Realitāte: ārzemēs, katrai profesijai ir noteiktas darba samaksas robežas(minimālā, maksimālā, vidējā) kas var atšķirties atkarībā no tā, cik labs strādnieks esi. Šeit ir tipisks piemērs. Atverot vaļā konkrēto profesiju, var redzēt aptuveno mēneša samaksu: http://www.gehaltsvergleich.com/
Risinājums: jādefinē valstiskā līmenī darba algas apmērs, kā arī jāpalielina samaksa pati par sevi, lai tā spētu nodrošināt ne tikai cilvēka pamatvajadzības, kā tas ir tagad, bet dotu iespēju cilvēkam dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, kura sastāv ne tikai no darba, atpūtas, rēķinu nomaksas un veikala apmeklējuma, bet arī no daudzām citām svarīgām lietām, kurām bieži vien ir vajadzīga nauda.
Realitātē darbinieka alga ir atkarīga no tā cik priekš_nieks vēlas maksāt un no tā, cik pieticīgais darbi_nieks vēlas saņemt, bet tas nebūt nenozīmē, ka darba alga būs adekvāta un atbilstoša šīsdienas dzīves dārdzībai.
Un ar šādu stāvokli, kāds tas ir tagad nevajag samierināties, jo jajau Latvijā ir "veiksmes stāsts" un viss "iet uz augšu", tad cienījamie direktori, priekšnieki u.t.t., paceliet algas pirmskrīzes līmenī, jo man ir radies priekštats, ka teiciens - ir krīze, ir tikai aizbildinājums un iemesls, lai ekonomētu uz darbinieku algām.
Iesaku visiem izlasīt šo manuprāt vienīgo objektīvo un saturīgo rakstu par darbinieku situāciju Latvijā:http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/461850-mazo_algu_cilpa"> http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/461850-mazo_algu_cilpa
Lai nu kā, apsveicu visus valsts iedzīvotājus - jūs esat vergi un kalpojat verdziskai sistēmai, ja paši neko nedarīsiet, tad nekas arī nemainīsies uz labo pusi.
"Verdzība pazemo cilvēku tiktāl, ka tas sāk mīlēt savas važas"
"Pierodot pie tā, ka citi ir sakalti važās, jūs gatavojat tās savām rokām un kājām. Pierodot pie tā, ka apkārtējo cilvēku tiesības tiek mīdītas ar kājām, jūs zaudējat paši savu brīvību."
Virs zemes nav taisnības, dūrei tik spēks,
Kas varmākiem skādi dar, nosaukts tiek grēks,
Par tiesnešiem. cienīti blēži sēž
Un "godīgi" ādu nost citiem plēš,
Un cienīgtēvs, zaglis, teic sprediķus:
"Tik pacieties, debesīs labāki būs!"
Virs zemes nav laimes, tik zvēru pulks bļauj,
Viens otram iz mutes tie kumosu rauj,
Un priecīgs ikkatris, kad vēders tam pilns,
Kad bērni ir veseli, dzīvoklis silts.
Un glaimojot salkušie rakstnieki sauc:
"Cik praktiska tauta, tai cerību daudz!"
Jā, cerību gan. Bet nosirmos laiks,
Vēl redzams būs strādnieku moku pilns vaigs,
Vēl liekēži slinkos un godīgi krāps,
Vēl ļaudis pēc debesu valstības slāps,
Zem kājām varmākas taisnību mīs,
Par kaujamiem lopiem vēl cilvēkus dzīs,
Un muļķīgas dzejas vēl dzejnieki kals
Un vaimanās paši, kad salks tie un sals.
(Eduarda Veidenbauma dzeja)
Korumpētība
Veiksmes stāsts: "Zivs pūst no galvas", vēsta senlatviešu teiciens, korupcija no augstākajiem varas ešaloniem, kā tāda sērga ir izplatījusies par visu Latviju. Bet protams, kāpēc nezagt pārējiem, ja to dara "tautas kalpi un tiem pietuvinātie"? Korupcija ir gan saeimā, gan tiesu sistēma, tā lielākā vai mazākā mērogā ir sastopama katrā institūcijā(politikā, policijā, pašvaldībās, muitā, valsts pārvaldes iestādēs, masu saziņas līdzekļos, medicīnā un ļoti minimāli izglītības iestādēs, u.t.t.)
Ir divu veidu korupcija:
1. "Sīkā" - kuru praktizē ierēdņi un zemākstāvošie darbinieki, kas ir nepietiekami atalgoti, jeb mantkārīgi un tāpēc ir atkarīgi no sīkām dāvanām ģimenes uzturēšanai.
2. "Liela mēroga" korupcija - kur augstu stāvošas amatpersonas pieņem lēmumus, kas ir saistīti ar lieliem ekonomiskiem līdzekļiem.
Korupcijai ir negatīvas ekonompolitiskas un sociālās sekas, piemēram:
tiek zaudēti milzīgi līdzekļi, kas paredzēti vispārējai attīstībai;
palielinās sociālā nevienlīdzība;
notiek politikas mērķu nomaiņa - no valsts vispārēju attīstību uz oligarhisku grupējumu vadīšanu/atbalstu;
mazinās uzticība pastāvošajai varai, notiek tās atšvešināšanās no sabiedrības;
palielinās ēnu ekonomika;
budžeta līdzekļi tiek izmantoti neefektīvi, jeb tiek vienkārši izsaimniekoti;
ārvalstu investori zaudē uzticību un neinvestē valsts/uzņēmumu attīstībā;
valsts amatos iekļūsts un nostiprina savas pozīcijas pretvalstiski elementi.
Korupcija nav izdevīga nevienam, ja neskaita tās personas, kas ir iesaistītas kukuļdošanā/ņemšanā, jo ilgtermiņā tā rada ļoooti lielus zaudējumus katram sabiedrības loceklim, kurus dotajā brīdī var izjust ik katrs Latvijas iedzīvotājs.
par korupcijas apkarošanu runā jau no 1993. gada daudzi politiķi, tikai tā ir darbības imitācija un nekas vairāk. Dotajā brīdī ir pieķerta tikai maza daļa no kukuļņēmējiem, kas nebūt neatrodas korupcijas shēmas aukšgalā - respektīvi, tiek tiesāti ierēdnīši, policisti, daži ārsti un pāris tiesneses, kamēr atbildīgie par Parex, Krājbankas, Bankas "Baltija", krahu un izlaupīšanu, u.t.t., u.t.t., staigā uz brīvām kājām. Kam ir interese var pameklēt informāciju par korupciju Latvijā googlē, jeb arī īsumā šeit: http://www.pietiek.com/raksti/korupcijas_realas_apkarosanas_erkskainais_cels
Realitāte: ārzemēs katrs, kas ir ticis pieķerts korupcijā tiek atstādināts no sava amata, jeb arī atkāpjas pats, kā arī dažās valstīs ir paredzēta kriminālatbildība un reāla brīvības atņemšana par kukuļa ņemšanu, dažos gadījumos tiek izpildīts nāves sods(piemēram Kīnā).
Risinājums: šajā gadījumā nepastāv viegls risinājums, dotajā brīdī tā ir cīņa ar vējdzirnavām. Palīdzēt varētu stingrāki sodi gan kukuļdevējiem, gan ņēmējiem, piemēram minimums 5 - 20 gadi cietumā ar mantas konfiskāciju(ierēdņiem), jeb arī nosūtīt uz speciāli viņiem paredzētām akmeņlauztuvēm, lai atstrādā nodarīto kaitējumu valstij.
Vēl varētu palīdzēt ļoti bargu likumu pieņemšana, korupcijā pieķertajiem, lai nevienam nerastos vēlme ņemt/dot kukuli, piedevām derētu padomāt par ārvalstu korupcijas un tiesu sistēmas piesaisti, jo KNAB ir tikai speciāli izveidots birojs, kas imitē savu darbību, bet tautai no tā nav nekāda labuma, jo neaizmirsīsim, kurš izveidoja šo instanci.
Ceļu stāvoklis
Veiksmes stāsts:jā, ceļu stāvoklis Latvijā ir ļoti kritisks, ja neizteikties skarbāk. Kamēr politiķi un atbildīgās amatpersonas saka, ka ceļu stāvoklis nav nemaz tik katastrofāls, autobraucēji salīdzina Latvijas autoceļus ar Āfriku un Zimbabvi.
Igaunijā un Lietuvā autovadītāji maksā tikai degvielas akcīzes nodokli(turpmāk tekstā DAN) ,kuru autoceļiem novirza aptuveni 80% apmērā, un brauc pa labiem ceļiem, tikmēr Latvijas pamuļķi(autobraucēji) maksā gan DAN, gan arī ceļa nodokli, kuru kaimiņvalstī pat nepazīst pēc definīcijas.
Latvijā tikmēr autoceļiem novirza tikai 8%(astoņus procentus, ja kāds domā, ka nepareizi izlasīja) no DAN, bet ceļa nodoklis tiek ieskaitīts valsts budžetā, kā un kur viņu izmanto, spriediet paši.
2011. gadā, pēc statistikas datiem bija sabrukuši(kritiskā stāvoklī) 25% asfalta seguma ceļi un 38% grants ceļu, tādēļ pieļauju, ka dotajā brīdī varētu būt sabrukuši vairāk, kā 50% asfalta seguma un virs 65% grants ceļu. Šīs ir kārtējās veiksmes stāsta sekas.
Šajā situācijā ir vainojami vairāki faktori: ceļa seguma materiāls un tā kvalitāte(lētākas sastāvdaļas negarantēs ilgstošāku ekspluatācijas ilgumu, tieši otrādi - ceļa klājums ātrāk sagrūs), būvdarbu izpildes kvalitāte/nekvalitāte, pamatnes atbilstība noslogojumam, ceļa seguma apkope(piemēram, asfaltam jābūt tīram, ja ir radušās plaisas, tad tās jāaizlej ar piķi, lai neiekļūst ūdens un nesagrauj asfalta klājumu, jo ūdens zemās temperatūrās kristalizējoties palielinās aptuveni par 9% un rada ievērojamu spiedienu gan plaisā, gan zem tās, tādējādi to paplašinot), kā arī jāņem vērā ka Lietuvā un Igaunijā no sākuma uzbūvē ceļu un pēctam nozog naudu, bet Latvijā no sākuma nozog un ar to, kas palicis pāri, taisa kaut ko ceļam līdzīgu.
Pēc statistikas datiem, tikai 20% no auto negadījumiem notiek asfalta seguma dēļ.
Ja kas, Lietuvā tehniskā apskate visiem auto ir jāveic reizi 2 gados, bet Igaunijā jauniem auto reizi 24 mēnešos. Tas tikai pierāda, ka kaimiņiem nav tik liela apetīte uz naudas kāšanu, jo ja Latvijā akcīzes nodokļa nauda un ceļa ekspluatācijas nodoklis nonāktu uz ceļiem, nevis kautkur izčabētu, tad iespējams arī mēs varētu iet skati reizi 2 gados, tādējādi ietaupot diezgan prāvu naudas summu.
Un kautkādas mistiskas atrunas, ka mums ir skarbs un "īpatnējs" klimats, nav vērā ņemamas, jo kaimiņvalstīs tas nav šķērslis, nezkapēc, lai būvētu kvalitatīvus un ilgi kalpojošus ceļus.
Realitāte: citās valstīs par valsts naudas izsaimniekošanu korumpētie ierēdņi sēdētu restotās istabiņās un būtu īpaši svarīgas personas, kā arī par savu karjeras turpinājumu viņi varētu aizmirst.
Ceļu garantijai jābūt minimums 10 - 15 gadiem, nevis, kā tas ir tagad 2 līdz 3 gadi, tāpat kā tosterim, jeb televizoram, pietam ceļu būves firmas, kuras savu darbu izpilda nekvalitatīvi turpmāk vairs var nepiedalīties konkursos, jo ar viņiem konkrētais pasūtītājs vairs diez vai slēgs līgumu.
Risinājums: lai uzlabotu ceļu stāvokli jāsamazina augstāk minētajās institūcijās korupcija, jācenšas valstij slēgt pasūtījumu ar būvdarbu veicēju bez entajiem starpniekiem, jāpalielina garantijas laiks līdz minimums 10 gadiem, jānoslēdz līgumi ar firmām, kas piedāvā nevis lētāko, bet gan kvalitatīvāko būvdarbu tāmi.
UN, pats galvenais, degvielas akcīzes nodoklim un ceļa ekspluatācijas nodoklim jānonāk tam paredzētajā vietā, jeb arī viens no iepriekš minētajiem ir jāatceļ!!!
Sabiedrības sašķeltība
Veiksmes stāsts: ir sens ķīniešu sakāmvārds: "Ja vēlies uzvarēt, sašķel savu ienaidnieku", šajā gadījumā vismaz man rodas iespaids, ka "ienaidnieks" ir tauta, kuru visu laiku cenšas sašķelt politiskie spēki. Nav nekāds noslēpums, ka dotajā brīdī tauta ir sašķelta 4 lielās grupās - latviešos, krievos, bagātajos, nabagajos un vairākās mazās grupās - māmiņas, pensionāri, skolēni/studenti, skolotāji, policisti, mediķi, autovadītāji, ceļu būvētāji, u.t.t..
Sašķelta sabiedrība ir diezgan forša lieta no tāda skatu punkta, ka ar visām iepriekšminētajām grupām ir viegli manipulēt sarīdot tās savā starpā un novēršot un izkliedējot uzmanību no daudz aktuālākām lietām, piemēram - sagrautās infrastruktūras un rūpniecības, valsts reālā ekonomiskā stāvokļa, valsts izzagšanas, valdības (apzinātu) nekompitenci, u.t.t. Ja kāds nav pamanījis, tad tāda veida darbības notiek katru gadu, jeb pat mēnesi, piemēri nav tālu jāmeklē un scenāriji ir diezgan līdzīgi. Palīgā pat tiek pieaicināti ārvalstu eksperti, ja tā maz tos var nosaukt.
Realitāte: civilizētās valstīs nav manīta mērķtiecīga sabiedrības šķelšana, laigan ik katrā valstī pastāv bagātie, vidusšķira un nabagie, šaubos, ka kur citur ir tik liela bagāto/nabago attiecība, kā tas ir Latvijā. Pat ja pastāv ārvalstu kopienas, tad viņām tiek radīti apstākļi lai viņas integrētos pamatsabiedrībā.
Risinājums: jācenšas sabiedrību nevis šķelt, bet gan apvienot tādējādi kopīgiem spēkiem ceļot savu un valsts labklājību, jo viena cilvēka viedoklis diez vai šajā valstī tiks uzklausīts, bet ja savu nostāju izteiks piemēram 100 000 pilsoņu, tad valdībai vienkārši nav citas izvēles, kā risināt konkrētos jautājumus(kurus jau sen vajadzēja atrisināt).
Sabiedrības šķiru atveseļošanās process diemžēl nenorit tik ātri, tam ir vajadzīgs zināms laiks un tas notiek paralēli ar ekonomikas atveseļošanos. Bet ja runājam par valsts cittautiešu etnisko minoritāšu nevēlēšanos integrēties sabiedrībā, tad šo jautājumu varēja atrisināt jau pirmajos Latvijas brīvvalsts gados - vienkārši pārejot uz latvisku izglītības sistēmu visās valsts skolās, bet tas vēl nav izdarīts līdz pat šim brīdim. Tas pats attiecas uz masu saziņas un ziņu dienestiem.
Ražošana
Veiksmes stāsts: veiksmes stāstam ražošana nav vajadzīga, labāk visu iepirkt no ārzemēm un ļaut lai uz turieni aizplūst arī iztērētie līdzekļi. Protams, kāpēc gan tā nedarīt, ja bauriem neinteresē kur tiek izlietota viņu nodokļos samaksātā nauda. Tā vietā lai ražotu vilcienus, autobusus, tramvajus, ikdienā nepieciešamās plašpatēriņa preces, tādējādi ļaujot cilvēkiem pelnīt un strādāt notiek taisni pretējais - ražošanas iznīcināšana, aplikšana ar papildus nodokļiem, tādējādi palielinot bezdarbu un samazinot sociālo vienlīdzību.
Realitāte: ārvalstīs, valsts labklājības celšanā ieinteresētas valdības atbalsta jaunu uzņēmumu tapšanu pirmajos pāris gados samazinot nodokļu slogu, kā arī piesaistot investīcijas konkrētajām nozarēm un uzņēmumiem.
Risinājums: kā jau es iepriekš minēju jāsamazina nodokļi un jāpiesaista investīcijas jaunajiem un esošajiem ražotājiem, kā arī veicot papildus pasākumus ražošanas veicināšanai un attīstībai. Neaizmirsīsim arī par valsts pasūtījumiem - vilcienus var ražot arī Latvijā, tādējādi tie nieka 430 miljoni latu, kas paredzēti vilcienu iepirkumam paliks te, attīstīs RVR un dos labi atalgotu darbu(iespējams) daudziem strādniekiem. Un tas ir tikai viens no ļooti daudziem piemēriem.
Kopsavilkums
Veiksmes stāsts: Latvija ir viens liels "veiksmes stāsts", jo ekonomika ir atgriezusies pirmskrīzes līmenī, darba ļaudis pelna pat vairāk kā pirms krīzes, tikai nez kapēc daudziem ir problēmas ar komunālo rēķinu apmaksu, skolas, slimnīcas, ugunsdzēsēju depo, policijas iecirkņi, tiek slēgti, lauksaimniecība un rūpniecība kā tāda praktiski nepastāv, lauki izmirst, daudzām nozarēm tiek atņemts finansējums.
Tikmēr daudzi skolēni un studenti klusībā domā uz kuru valsti doties, kad mācības būs pabeigtas un kāda nākotne gaida tur aiz "trejdeviņiem kalniem", bet pensionāri atrodoties "veiksmes stāsta" eiforijā izgudro 101 recepti, kā pagatavot kartupeļus, kuri to protams var atļauties, un dažs labs no senioriem pat nolec no Vanšu tilta pie prezidenta pils, jo tas taču ir, forši un stilīgi.
Pietam neaizmirsīsim arī par daudzajiem Sprīdīšiem, kuri veiksmes stāsta iespaidā dodas meklēt laimes zemi.
Realitāte: nekāda veiksmes stāsta NAV. Ir tikai maza ekonomikas izauksme, ja salīdzina šo brīdi ar krīzes zemāko punktu. Viss pārējais ir tikai "veiksmes stāsta" padomju laiku, jeb z-korejas cienīga propaganda un nekas vairāk. Ekonomikas ziņā Latvija pat nav sasniegusi 2004. gada līmeni un ekonomika tiek apzināti atvēsināta eiro sakarā.
Latvijā, neatkarības laikā ir jau bijuši 3 banku krahi, kuri ir iedzinuši lielu daļu tautas nabadzībā, bet neviens vēl joprojām nav izdarījis nekādus secinājumus un pieņēmis likumus lai tas turpmāk neatkārtotos, laikam jau kādiem tas ir ļoti izdevīgi.
Mākslīgi radītās krīzes iespaidā Latvija ir zaudējusi ne tikai milzīgus finansiālos līdzekļus, bet arī darbaspēku, kuru apmācībai valsts tērēja naudu, nemaz nerunājot par to, cik daudz pievienotās vērtības produktu šie aizbraucēji spētu radīt, ja tiktu nodarbināti pilna laika darbā.
Slimnīcas tiek slēgtas, tādējādi palielinot mirstību, skolas arī - tādējādi samazinot iedzīvotāju izglītības kvalitāti, laigan tā jau tā nebija augstā līmenī, zinātnei arī tika samazināts finansējums. Reāli domājošiem cilvēkiem vajadzētu saprast, ka nākotnē ilgtermiņā tas ļoti sāpīgi atspēlēsies.
Lai situācija mainītos, no sākuma jāmainās tautas domāšanai, ideāliem, kā arī vajag valsts vēlētu prezidentu.
Visa šī situācija man atgādina anekdoti, tikai melnā humora žanrā:
Jānītis: - Tēt, pastāsti kas ir politika?
Tētis: - Nu skaties, piemēram, mūsu ģimene.
Es pelnu naudu, tātad es esmu finansu ministrija.
Mamma vada saimniecību, tātad viņa ir valdība.
Vectētiņš seko lai mājās būtu kārtība, tātad viņš ir arodbiedrība.
Mājkalpotāja dara visus mājas darbus, viņa ir uzņēmēji un darbaļaudis.
Viss ko mēs darām ir priekš tevis, tātad tu esi tauta, bet tavs jaunākais brālītis mūsu nākotne. Saprati?
- Nē.
- Nu tad ej gulēt.
Nakts vidū Jānītis pamostās no brāļa raudāšanas, viņš skrien modināt māti, bet tā neceļās. Tad viņš dodās meklēt tēvu un atrod to virtuvē, kur tas mīlējas ar mājkalpotāju, pie kam vectētiņš to visu novēro pa durvju šķirbu. Pēc tā visa Jānītis atgriežās savā guļamistabā.
No rīta viņš satiek Tēvu un saka:
- Tēt, tēt es sapratu kas ir politika.
- Nu?
- Tas ir tad kad finanšu ministrija drāž uzņēmējus, valdība tajā laikā guļ un arodbiedrība uz to visu noskatās caur pirkstiem. Tajā pašā laikā uz tautu visiem uzspļaut, bet nākotne ir sūdos.
sūdus visur var saskatīt, tā nav māksla, bet pamēģini atrast arī labo un skaisto, to var un to ir daudz..... tik vajaga paplašināt savu redzesloku un ieskatīties.
Jā, mūsu valstij ir kur augt, bet esam daudzko arī sasnieguši, ir bijuši spīdoši kāpumi un sasniegumi, bet ir arī graujoši kritumi un zaudējumi, bet tāda ir dzīve.
Priecājājieties par to kas jums ir nevis sūdzaties par to ,kas jums nav.
Sūdzoties un meklējot problēmas ,tās neatrisināsim, atliek tik plaši smaidīt, samīļot mīļotos un ar prieku doties pasaulē.
Un arī par to darba atrašanu ir smieklīgs stāsts, es nezinu nevienu savu paziņu, draugu, radu kuram būtu problēmas ar to, es zinu daudzus studentus kuri strādā 2 darbos pelna 500-600 Latus mēnesī un dzīvo zaļi, tikai sliņķiem kas grib ātru naudu šeit nepatīk. Par politiku gan ir vienā vietā viss, diemžēl nākamo Ulmani vēl nekur neredz, jāskatās un jāgaida. Dombrovskis savu darbu dara godam, pat daudz labāk nekā cerēts zinot situāciju un laiku kurā viņš tika izvirzīts par Latvijas PM.
Ko var visu laiku dirst ? Ekonomikai ir vajadzīgi vismaz 5 gadi,lai atkoptos un pagaidām tas notiek labi, bet šeit lieliksi var redzēt mūsdienu latvieti : visu vajg tagad un tulīt, kas ir pilnīgi nereāli, kad jūs beidzot sapratīsiet, ka nevar visu sagaiadīt no valdības, ja šeit būtu diktatūra, tad varbūt , bet ne jau demokrātisā republikā.
Ceļa nodokļa kā tāda nav, lai nevarētu piesieties, bet ir Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis.
Latvijas veiksmes stasts ir tikai uz papīra ko parādit citam vaistim, Patiesibā nekas nav mainijies. Civēki bomžo -bezdarbs liels, un ta tas būs vēl vairākus gadus.
pārsi komentāri: 1. atalgojuma līmeņi latvijā ir klasifircēti pa līmeņiem. taču tie ir nepilnīgi un tur nav daudzu amatu. pirmais eimels kāpēc viens speciālists saņem vairāk par otru, viens varbut nek onedar un otrs visu dienu dara līdz ar to algas dažādas. turklāt Latvijā labu speciālsitu ir ļoti mazs, kau vai tos pašus autoservisus. Rīgā neesmu redzējis neveinu labu servisu, kur neapkrāptu. Līdzīgi ir ar frizētavām, tās ir ļoti sliktā līemnī plus tur maksā ļoti dārgi. un par korupciju izglītības nozarēs tu ļoti kļudies ka tā ir maza, šogad tā ir palikusi par 200% lielāka nekā tas bija prims krīzes. 
patiesībā viss ir daudz sliktāk nekā tas biaj pirms krīzes. Algām pat nav leilas nozīmes jo valstī inflācija ir nereāli gājusi uz augšu, paldies EIRO!
Baigi labs raksts un labi sakārtots un noformēts :) pat visu izlasīju, jo parasti gartekstainos rakstus laižu garām :) 
Par ceļiem Latvijā ir 100% taisnība. Noveļ uz laika apstākļiem un viss. Lietuva un Igaunija ir kā tropos un tā'dēļ tur ir čikiniekā. Derētu mūsu mudakus nosūtīt uz Murmansku lai paskatās kādi tur ceļi. Tur pie ziemeļu klimata ir daudz labāki nekā mūsu Latvijā.
Uzskatu ka latvieši pārāk strauji skrien uz to Eiropas līmeni.
No sākuma ir jāsakārto Valsts iekšējās problēmas (ceļu stāvoklis; algas; bezdarbs) nevis jāmaina vecais labais lats, pret eiro! Es uzsaktu, lai tas eiro iet ieskrieties, kam mums viņu tagad vajag?
Par ko var runāt ja man pašam gandrīz visi ko es pazīstu jau ir ārvalstīs. Kas palika var uz pirkstiem saskaitīt. Pats arī vēl grozos šeit kā varu, bet saprotu ka no tā jēgas nav. Mūsu valdībai ir galīgi vienalga kas būs ar Latviju, un neko lietas labā viņi nedara, tik izdomā kā vēl izspiest no uzņemējiem un tautas naudu lai samaksātu sev algas un prēmijas. Izkatās pēc pirmsnāves konvulsijām.
Pazīstu tikai kādus 5 cilvēkus kuri vēl neplāno braukt prom, pārējie visi tuvakajos 2-3 gados plano tīt makšķeres. Nozēlojami ka Latvija ir šadā stāvoklī.
Lielā daļā piekrītu, bet nu ceļi patiešām ir labāki nekā bija 4 gadus vai pat senāk atpakaļ, varbūt tikai vēl nomaļākās vietās ir sūdīgs ceļš, bet nav jau tā, ka būtu kaut kādi 4 milj ceļu strādnieku, cik viņu ir, tik ir paātrināt processu ir neiespējami. Lai gan tavs skats ir diezgan drūms, es neuzskatu, ka mūsu tauta ir patiešām dalīta Bagātajos un Nabagos, ir pietiekoši liela vidusškira. Bet ko gan arī darīt, paši tādu valdību ievēlējāt kas neko nejēdz, man vēl 1 gads jāgaida līdz es spēšu piedalīties.. Arī tas fakts, ka mēs kā valsts un tauta šobrīd esam vēl maza bērna līmenī protams mums būs savi klupšanas akmeņi un savi labie līderi kas ligs tautu pirmo, bet tā nu notiek valstij progresējot un tas skats uz ekonomiku arī samērā depresīvs, kā arī par skolēniem kuri tik sapņo aizbraukt, tā jau arī nemaz nav, es nezinu nevienu kas PLĀNOTU aizbraukt. Un par Laukiem arī galīgākie meli, protams ir samazinājušies iedzīvotāju skaiti, bet tā nu notiek kad par zemi maksā tik maz un darbu nevar iegūt šeit, dodas uz Rīgas pusi, bet ir pietiekoši daudz cilvēku kas ir uzņēmīgi un paliek un rada sev biznesu.
Runājot par ceļu stāvokli, vislielākās problēmas rada tiešām tas, ka teju nekas netiek piešķirts ceļiem. Esošajos apstākļos remontdarbu apjomiem vajadzētu būt reizes desmit lielākiem, kā tie ir pašlaik, taču tā vietā ceļu vairāk sabrūk nekā tiek atremontēti. Kā arī, valdībai laikam liekas, ka lētāk ir kaut ko sataisīt tikai tad, kad tas ir pilnībā sabrucis, nevis, kad jānomaina kaut kas nedaudz. Tas pats stāsts par visiem tiltiem. Piemēram, jebkuram tiltam divas reizes gadā kā minimums ir jātīra deformācijas šuves, citādāk viņas vairs nevar pildīt savu uzdevumu un tilta konstrukcija sāk pūt no iekšpuses, maigi izsakoties. Savas dzīves laikā neesmu redzējis tiltu ar tīrītām deformācijas šuvēm.
Un mans viedoklis, kā cilvēkam, kas studē un mēģina strādāt ceļu nozarē. Ir baigi grūti kaut ko izdarīt, kad sistēma ir tā sadrāzta. Un, esot kaut kur vidējā līmenī, uzņēmumā tu neko nevari izmainīt, ja viss bija pakaļā, tad viss tā arī paliks. Respektīvi, ir pavisam nedaudz uzņēmumu, kas tiešām cenšas rīkoties pēc vislabākās sirdsapziņas, bet tie tiek noēsti, jo, piemēram, Binders sāk nodarboties ar dempingu un visus viņus nobankrotē. Un, piemēram, var meklēt darbu mazajos uzņemumiņos, bet tur pastāv risks iekārtoties kādā sviestainā vietā, kur vasaras vidū vairs divus mēnešus nav darba, jo "objektus nevarot atrast".
Raksts super! 
Apkopotas katra saprātīga Latvijas iemītnieka domas, ko reti tik vienkārši un atklāti dabū dzirdēt!
Tikai sīka piezīme: "Lietuvā tehniskā apskate visiem auto ir jāveic reizi 2 gados, bet Igaunijā jauniem auto reizi 24 mēnešos..." ak,lēnie igauņi... un ja kur citur būtu 730 dienas, tas vēl ilgāk, ja 
es ar registrejos lai ieliktu treknu +
Reali tev ir laba galva un tev vajadzetu sedet tur augsa pie resnajiem un vbt pat kko mainitu.
jacer tik ka neinficetos no viniem ar korupcijas triperi un resnuma kaiti :D
Pēc visa šī gudrā texta kļusti par uzņēmēju, pieņem darbā citus ... un tad jau parunāsim tālāk
Es nesaprotu kā var salīdzināt mūs ar citām valstīm, ja tās ir neatkarīgas jau simtiem gadu, bet mēs tikai 20. Tas būtu tieši tāpat kā pirmklasnieku salīdzināt ar studentu. STULBI!
