Darbinieku algas
Veiksmes stāsts: darbinieka minimālajai un maksimālajai algai nav noteiktas konkrētas robežas valstiskā līmenī. Dotajā brīdī darbiniekam maksā ,tik cik priekšnieks vēlas, laigan varētu atļauties vairāk, ja gribētu. Protams ja esi labs strādnieks, jeb drsālīdējs, tad saņemsi vairāk par vidusmēru.
Realitāte: ārzemēs, katrai profesijai ir noteiktas darba samaksas robežas(minimālā, maksimālā, vidējā) kas var atšķirties atkarībā no tā, cik labs strādnieks esi. Šeit ir tipisks piemērs. Atverot vaļā konkrēto profesiju, var redzēt aptuveno mēneša samaksu: http://www.gehaltsvergleich.com/
Risinājums: jādefinē valstiskā līmenī darba algas apmērs, kā arī jāpalielina samaksa pati par sevi, lai tā spētu nodrošināt ne tikai cilvēka pamatvajadzības, kā tas ir tagad, bet dotu iespēju cilvēkam dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, kura sastāv ne tikai no darba, atpūtas, rēķinu nomaksas un veikala apmeklējuma, bet arī no daudzām citām svarīgām lietām, kurām bieži vien ir vajadzīga nauda.
Realitātē darbinieka alga ir atkarīga no tā cik priekš_nieks vēlas maksāt un no tā, cik pieticīgais darbi_nieks vēlas saņemt, bet tas nebūt nenozīmē, ka darba alga būs adekvāta un atbilstoša šīsdienas dzīves dārdzībai.
Un ar šādu stāvokli, kāds tas ir tagad nevajag samierināties, jo jajau Latvijā ir "veiksmes stāsts" un viss "iet uz augšu", tad cienījamie direktori, priekšnieki u.t.t., paceliet algas pirmskrīzes līmenī, jo man ir radies priekštats, ka teiciens - ir krīze, ir tikai aizbildinājums un iemesls, lai ekonomētu uz darbinieku algām.
Iesaku visiem izlasīt šo manuprāt vienīgo objektīvo un saturīgo rakstu par darbinieku situāciju Latvijā:http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/461850-mazo_algu_cilpa"> http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/461850-mazo_algu_cilpa
Lai nu kā, apsveicu visus valsts iedzīvotājus - jūs esat vergi un kalpojat verdziskai sistēmai, ja paši neko nedarīsiet, tad nekas arī nemainīsies uz labo pusi.
"Verdzība pazemo cilvēku tiktāl, ka tas sāk mīlēt savas važas"
"Pierodot pie tā, ka citi ir sakalti važās, jūs gatavojat tās savām rokām un kājām. Pierodot pie tā, ka apkārtējo cilvēku tiesības tiek mīdītas ar kājām, jūs zaudējat paši savu brīvību."
Virs zemes nav taisnības, dūrei tik spēks,
Kas varmākiem skādi dar, nosaukts tiek grēks,
Par tiesnešiem. cienīti blēži sēž
Un "godīgi" ādu nost citiem plēš,
Un cienīgtēvs, zaglis, teic sprediķus:
"Tik pacieties, debesīs labāki būs!"
Virs zemes nav laimes, tik zvēru pulks bļauj,
Viens otram iz mutes tie kumosu rauj,
Un priecīgs ikkatris, kad vēders tam pilns,
Kad bērni ir veseli, dzīvoklis silts.
Un glaimojot salkušie rakstnieki sauc:
"Cik praktiska tauta, tai cerību daudz!"
Jā, cerību gan. Bet nosirmos laiks,
Vēl redzams būs strādnieku moku pilns vaigs,
Vēl liekēži slinkos un godīgi krāps,
Vēl ļaudis pēc debesu valstības slāps,
Zem kājām varmākas taisnību mīs,
Par kaujamiem lopiem vēl cilvēkus dzīs,
Un muļķīgas dzejas vēl dzejnieki kals
Un vaimanās paši, kad salks tie un sals.
(Eduarda Veidenbauma dzeja)