Mūsu acu krāsa faktiski turpina attīstīties un mainīties līdz aptuveni 3 gadu vecumam. Tomēr patiesībā cilvēka acīm nav iespējams būt patiesi melnā krāsā. Mūsu acis vienkārši šķiet melnas apgaismojuma, apģērba atstarošanas vai krāsainu kontaktlēcu izmantošanas dēļ.
Ja jums interesē, kāpēc tā ir, tad zemāk ir atbilde.
To neļauj gēni
Ir aptuveni 16 dažādi gēni, kas ir atbildīgi par mūsu acu krāsu. Divi no šiem gēniem, proti, HERC2 un OCA2 gēni, ir paši svarīgākie. Šie gēni precīzi noregulē mūsu acu krāsu, izmantojot melanīna daudzumu, kas atrodas mūsu varavīksnenēs. Atkarībā no melanīna mūsu acis var būt dažādas, piemēram, zilā un pelēkā krāsā, bet tumšākā iespējamā krāsa ir ļoti tumši brūna, nevis melna.
Mēs visu laiku raudātu
Melni objekti absorbē visvairāk gaismas, lai tie izskatītos patiešām melni. Liekā gaisma un enerģija, ko tā absorbē, tiek pārvērsta siltumenerģijā. Tas varētu nozīmēt, ka, ja mūsu gēni kaut kādā veidā ir ļāvuši mums iegūt patiesi melnas acis, mūsu acīm var būt nepieciešams daudz asaru, lai tās nepārkarstu un neizžūtu.
Mums arī būtu grūti iziet gaišā dienas laikā, ja mums būtu melnas acis. Redziet, saules gaismas stari satur ultravioleto vai UV gaismu, un melni objekti mēdz absorbēt vairāk UV gaismas nekā citas krāsas. Ilgstoša UV gaismas iedarbība var pasliktināt mūsu acu veselību un izraisīt problēmas, piemēram, kataraktu vai ādas vēzi. Tomēr, pateicoties mūsu ģenētiskajam sastāvam, melanīns, kas nodrošina mūsu īrisu krāsu, pasargā mūs no ultravioletās gaismas. Pētījumi liecina, ka melanīns var aizturēt vairāk nekā 99,9% UV starojuma, ko tas absorbē, pasargājot mūsu acis no bojājumiem, ko izraisa saules iedarbība.
Tomēr vai zinat, kāda ir pati retāka acu krāsa?
Retākā dabiskā acu krāsa patiesībā ir zaļa. Tikai aptuveni 2% no visas pasaules iedzīvotājiem ir zaļas acis. Ir arī daži reti stāvokļi, kad cilvēkiem acu albīnisma dēļ ir sarkanas vai violetas acis, bet citos gadījumos heterohromijas dēļ katrai acij ir dažādas krāsas varavīksnenes.
