Citplanētiešu civilizācijas ir pārāk attīstītas, lai mēs tās varētu atrast5

Pētnieki simulēja Zemei līdzīgu eksoplanetu ar dažādiem saules paneļu pārklājuma līmeņiem, pēc tam pārbaudīja, vai moderns teleskops varētu atklāt paneļus no 30 gaismas gadu attāluma.

Izrādās, ka teleskops tos varēja pamanīt, taču ar dažiem priekšnosacījumiem. Apmēram 23 procenti no planētas būtu jāpārklāj ar saules paneļiem, pirms šī metode tos ļautu pamanīt. Turklāt teleskopam būtu nepieciešams simtiem stundu, lai izšķirtu signālu no fona trokšņa.

Tas nozīmē, ka ļoti attīstītu civilizāciju atrašana var būt tikpat sarežģīta tāpat kā tādu, kas nav pietiekami tehnoloģiski attīstītas.

Tā vietā, lai gaidītu citplanētiešu nosēšanos Baltā nama zālienā, astronomi aktīvi meklē dzīvības pazīmes kosmosā. Tas ietver biomarķierus, piemēram, metānu planētas atmosfērā, vai tehniskos marķierus, piemēram, radio pārraides.

Jaunajā pētījumā saules paneļi tika izvēlēti kā izvēlētais tehniskais marķieris, jo iepriekšējie pētījumi atklāja, ka tiem vajadzētu spēcīgi atspoguļot ultravioleto gaismu. Tas ne tikai dotu zinātniekiem skaidru marķieri, ko meklēt, bet arī saules enerģija ir loģiska izvēle civilizācijas enerģijas radīšanai, pateicoties tam, cik izplatīts ir silīcijs un zvaigžņu gaisma visā kosmosā.

Taču, kā atklāja komanda, saules enerģija ir gandrīz pārāk efektīva, lai tā būtu labs tehniskais marķieris.

Vispirms viņi aprēķināja, cik daudz teritorijas būtu nepieciešams, lai saules paneļi ražotu pietiekami daudz enerģijas, lai apmierinātu mūsu vajadzības, pamatojoties uz 2022. gada datiem. Tam būtu nepieciešami tikai 2,4 procenti no zemes teritorijas, pat ja saule būtu mūsu vienīgais enerģijas avots.

Ja uz planētas būtu 10 miljardi cilvēku — šis skaitlis, ko Apvienoto Nāciju Organizācija uzskata par mūsu iedzīvotāju skaita maksimumu, tas palielinātu tikai līdz 3 procentiem no kopējās teritorijas. Pat 30 miljardiem cilvēku ar augstu dzīves līmeni būtu nepieciešami mazāk nekā 9 procenti.

Vienkārši nav nepieciešams 23 procentus no savas zemes pārklāt ar saules paneļiem. Taču mums ir vajadzīgs tik liels pārklājums, lai tos pamanītu, tāpēc diez vai mēs šādā veidā atradīsim citplanētiešus, secina komanda.

Tam ir liela ietekme uz Fermi paradoksu, kas norāda uz neatbilstību starp to, cik izplatītai vajadzētu būt ārpuszemes dzīvībai Visumā, un acīmredzamo pierādījumu trūkumu par to.

Piena Ceļš ir tik milzīgs un vecs, ka statistiski vajadzētu būt daudzām inteliģentām civilizācijām, kas kolonizējušas savas vai blakus esošās zvaigžņu sistēmas, un vismaz dažām, kas ir izplatījušās visā galaktikā.

Parasti klusuma skaidrojumi ir tādi, ka Zeme atrodas klusā daļā, vai arī mēs neesam meklējuši pietiekami plaši vai ar pareizo tehnoloģiju. Varbūt mēs esam apzināti izslēgti. Vai arī pats briesmīgākais, mēs varam būt patiesi vieni.

Jaunais pētījums pievieno vēl vienu iespēju.

"Iespējams, civilizācijas neizjūt vajadzību paplašināties visā galaktikā, jo tās var sasniegt ilgtspējīgu iedzīvotāju un enerģijas patēriņa līmeni, pat ja tās izvēlas ļoti augstu dzīves līmeni," saka Ravi Kopparapu, vadošais autors un planētu zinātnieks no NASA Godāras kosmosa lidojumu centra.

"Tās var paplašināties savā zvaigžņu sistēmā vai pat tuvējās zvaigžņu sistēmās, bet galaktikas aptverošas civilizācijas var nepastāvēt."

Tās ir sliktas ziņas par ikviena iecienītāko hipotētisko tehnisko marķieri - Daisona sfēru, kas principā nozīmē uzbūvēt ap zvaigzni milzīgu saules bateriju bumbiņu — tā daži zinātnieki mēģināja izskaidrot dīvaino Tabbija zvaigznes aptumšošanu —, iespējams, ir pārspīlēti.

"Liela mēroga zvaigžņu enerģijas ieguves struktūras var būt īpaši novecojušas, ņemot vērā tehnoloģiskos sasniegumus," skaidro NASA Godāras kosmosa lidojumu centra ģeoķīmiķis Vincents Kofmans.

"Protams, sabiedrība, kas kosmosā var izvietot milzīgas struktūras, varētu piekļūt kodolsintēzei vai citām kosmosā efektīvām enerģijas ražošanas metodēm."