Vai vari iedomāties, ka mums uz katru ballīti vajadzētu ņemt līdzi pašiem savu karoti?
10 senās etiķetes likumi, kas mūsdienās var šķist dīvaini10
Uz vakariņām jānāk ar savu karoti
Mūsdienās tas būtu dīvaini, bet Tūdoru dinastijas valdīšanas laikā Anglijā bija pieņemts nākt ciemos ar savu karoti un nazi. Šis nosacījums neattiecās tikai uz ciemošanos pie turīgiem ļaudīm, jo šajās mājās ēdamrīkus parasti nodrošināja.
Fotogrāfijās jāizskatās nopietni
Skatoties vecās un melnbaltās bildes, redzam, ka parasti visi tajās izskatās ļoti nopietni. Daļa vēsturnieku uzskata, ka tas ir zobu dēļ. Agrāk lielākajai daļai cilvēku zobi bija ļoti sliktā stāvoklī vai to nebija vispār, tāpēc cilvēki fotogrāfijās izvēlējās tos nedemonstrēt. Otra daļa pētnieku uzskata, ka tā vienkārši bija pieņemts. Tolaik plati smaidi tika asociēti ar jukušajiem un trakomājām, tāpēc tika pieņemts fotogrāfijās nesmaidīt.
Roku slaucīšanai izmanto galdautu
Tā kā salvetes ir salīdzinoši jauns izgudrojums, senāk cilvēki pēc ēšanas rokas noslaucīja savā apģērbā. Viduslaikos parādījās galdauti. Sākotnēji tie bija domāti kā dekorācija, bet vēlāk tie sāka pildīt praktisku funkciju – kļuvapar vienu lielu salveti, kurā cilvēki slaucīja rokas.
Augstāko kārtu pārstāvji maltīti baudīja zvilnot
Mūsdienu etiķete nosaka, ka ēst vajag pie galda un ar taisnu muguru. Tas senajiem grieķiem liktu smieties, jo viņiem bija pieņemts ēst blakus galdam un pusguļus stāvoklī. Tas gan attiecās tikai uz augstāko kārtu pārstāvjiem, kuri šādā veidā demonstrēja savu varu un ekskluzīvo dzīvesstilu.
Matu sakārtojumu izvēlējās atkarībā no matu krāsas
Viktorijas laikmetā jauno dāmu frizūrām tika pievērsta īpaša uzmanība. Lēdijām tika rekomendēts vispirms paeksperimentēt ar vairākiem matu sakārtojumiem mājās, lai noteiktu, kurš viņām piestāv vislabāk. Tika arī doti ieteikumi noteiktiem matu sakārtojumiem atkarībā no dāmas izskata. Gaišo matu īpašniecēm vislabāk piestāvot ieskruļļoti mati, kamēr tumši mati nekādā gadījumā nedrīkstot būt izlaisti pāri plecu garumam.
Vienu roku jāslēpj apģērbā
6. gadsimtā pirms mūsu ēras Senajā Grieķijā skaitījās rupji ar kādu runāt, ja plauktas atrodas ārpus apģērba. Pat tā laika statujām rokas ir noslēptas zem apmetņiem. Vēlāk šis nerakstītais likums uz pāris gadsimtiem pazuda. Tradīciju atjaunoja 18. gadsimtā, kad portretu mākslinieki mēģināja smelties iedvesmu senajās skulptūrās. Viņiem iepatikās šī seno grieķu poza, tāpēc arī tiem, kurus gleznoja viņi paši, tika palūgts pozēt ar iesegtu plaukstu. Rezultātā eksistē diezgan daudz šajā laikā tapušu gleznu, jo kādā brīdī šī poza atkal tikai pieņemta par modes lietu.
Bērnus apskaut un bučot nedrīkst
Līdz pat 20. gadsimta vidum bērnu audzināšanas rokasgrāmatās ieteica vecākiem ignorēt bērnu raudāšanu. Mērķis bija bērnam iestāstīt, ka raudāšana tikai liks vecākiem mazo ignorēt. Bērna lutināšana tolaik nebija cieņā, tāpēc apskaušanās un buču došana atvasēm bija nepieņemama rīcība. Tika arī aizliegts spēlēties ar mazajiem līdz pat 6 mēnešu vecumam.
Atrodoties uz ielas, dāma nedrīkst uzvilkt cimdus
19. gadsimtā dāma nedrīkstēja uzvilkt cimdus, atrodoties uz ielas, jot as liecināja par sliktu audzināšanu un manierēm. Tā laika grāmatās rekomendēts dāmai vairākas reizes pārliecināties, ka viss ir uzvilkts un kārtībā, un tikai tad doties ārā no mājas. Apģērba piekārtošana un cimdu uzvilkšana ārpus mājām skaitījās kauna lieta.
Saderinātiem pāriem vienmēr jābūt kopā
Viktorijas laikmetā par saderināšanos radās daudzas tradīcijas. Piemēram, pirms izredzētās bildināšanas potenciālajam preciniekam vispirms bija jāsaņem viņas tēva piekrišana šīm laulībām. Ja kaut kādu iemeslu dēļ saderināšanās tika atsaukta, pārim bija jāpārstāj komunicēt un jātēlo, ka viņi viens otru nepazīst. Ja gan izredzētās tēvs, gan viņa pati laulībai ir piekritusi, tad sekoja virkne pasākumu, kuri jāievēro saderinātajiem. Piemēram, abi saderinātie nekad sabiedrībā nedrīkst iziet viens bez otra, kā arī, atrodoties kaut kur kopā, viņi nedrīkst savā starpā sačukstēties, tādējādi radot iemeslus baumām un apsmiešanai.
Sieviete savu korseti drīkstēja novilkt tikai uz vienu stundu nedēļā
19. gadsimta beigās daudzās valstīs tika uzskatīts, ka sievietes ķermenim ir nepieciešams papildu atbalsts. Sievietes mugurai vienmēr bija jābūt taisnai – gan sēdus, gan stāvus stāvoklī. Tika uzskatīts, ka sievietes iekšējie orgāni vienkārši nevarēs palikt vietā, ja mugura nebūs taisna visu laiku.