Man šķiet, ka ir grūti pārsvītrot vēsturi un mēģināt izdzēst veselu periodu, kas ilga gandrīz 50 gadus. Lai arī tas beidzās pirms 30 gadiem, tā ir mūsu kopīgais mantojums, ko mums nākas izprast. Varbūt kāds ir nolēmis, ka tas bija labs un par to nav vērts uzdot jautājumus, bet tā jau PSRS laiku galvenā pazīme. Nejautā, neprasi, pieņem to, ko dod un priecājies, ka es dzīvs, tikai dzīvot ir labi, bet labi dzīvot ir vēl labāk. Mēģinājums saprast pagātni ir veids kā dzīvot tālāk. Tās noliegšana nekad nedrīkst būt par vispārpieņemtu normu.
10 iemesli, par ko nemīlēt PSRS31
Totālā noviedošana
Tas bija Padomju laiku propagandas jājamzirdziņš, ka visi ir vienlīdzīgi. Tikai tam pietrūka paskaidrojuma, ka visi ir vienlīdz nabadzīgi. Plānveida ekonomikā līdz 1987. g. uzņēmējdarbība nebija atļauta. Kādas bija cilvēku iespējas izpausties? Palikt par pelēko masu vai arī iesaistīties partijā. Viss pārējais bija ārpus likuma. Protams bija trešā iespēja - kļūt par Gagarinu vai Pugačovu, bet tas bija iespējams vien dažiem.
Demagoģija un propaganda
Demagoģija un propaganda balstījās uz galveno domu, ka "mums" problēmu nav, bet visi pārējie, kas kritizē kļuva par bandītiem un rietumu ietekmes aģentiem. Vai šāda propaganda neturpinās mūsdienās?
Represijas
Tās eksistēja visu PSRS pastāvēšanas laiku. Tie, kas iebilda pret režīmu, nokļuva GULAG, cita alternatīva bija piespiedu psihiatriskā ārstēšana. Padomju psihiatrijā pat eksistēja diagnoze "komunikācija ar pārāk zinātniskiem terminiem". Lai arī latvieši ir daudz cietuši represiju dēļ, mums der atcerēties, ka represīvie orgāni tāpat vērsās arī pret savu tautu.
Beztiesiskā tauta
Propaganda visu laiku stāstīja par to, kā padomju tauta ir tikusi atbrīvota no apspiešanas, lai gan kādas gan bija pilsoņu tiesības? Tiesības uz privātīpašumu nepastāvēja. Privāto biznesu uzsākt nedrīkstēja. No valsts izbraukt nevarēja, nemaz jau nerunājot par tiesībām nesāt ieročus vai protestēt.
Necieņa pret personību
Cilvēki bija vien vērtība, ja tie bija kolektīvs. Atsevišķs cilvēks neko nenozīmēja. Staļina valdīšanas laikā dzīvojošais krievu rakstnieks Anatolijs Mariengofs to aprakstīja ar aforizmu "Eu, cilvēk, tu izklausies lepni? Un - purnā, purnā, purnā". Ja jau nebija nekādu tiesību, tad kā var pastāvēt cieņa pret atsevišķu cilvēku? Veicot kolektivizāciju un apspiežot cilvēkus rodas pūlis, kas ir viegli vadāms.
Nenomaināma nesodāma vara
Vai zinat epizodi, kad Ņikita Hruščovs piedraudēja amerikāņiem parādīt "kuzķina māti"? Tas laikam ir spilgtākais piemērs tam, kāda bija valdošā vara. Pastāvēja viena partija, sabiedriskās kustības bija aizliegtas, vēlēšanas skaitījās vien uz papīra. Principā tāda iekārta bija pat pretrunā ar marksistu dialektiku, kas uzsvēra sabiedrības pastāvīgu attīstību.
Militārās avantūras
Padomju vara bija ieinteresēta savas impērijas paplašināšanā, jo tas bija viens veids, kā nodrošināt savu pastāvēšanu. Prāgas pavasaris un Afganistānas militārā kampaņa ir vien atsevišķi piemēri, milzums līdzekļu tika iztērēts Padomju varai draudzīgu režīmu finansēšanai.
Tautas nodzirdīšana
Nodzirdīta tauta ir viegli pakļaujama, tas ļauj apspiest atsevišķus indivīdus un rada īslaicīgu laimes izjūtu. Propaganda runāja par to kā rietumu plānu, tomēr tajā pašā laikā veidoja draudzīga nejēgas alkoholiķa tēlu, kuru vajag saprast un tam piedot.
Neefektīvā ekonomika
Varbūt ideja par to, ka nevienam nekas nepieder, bet visi rūpējas par kopējo labumu ir laba. Tomēr realitātē tas nozīmēja, ka neviens nebija ieinteresēts sava darba rezultātos. Tāpat lielākoties valdīja bardaks un alkoholisms. Sasniegumi pastāvēja uz papīra un ikvakara ziņu raidījumā "Vremja". Par ekonomikas modeli vislabāk pateica Venedikts Jerofejevs "Mēs viņiem reizi mēnesī sociālās saistības - viņi mums maksā divas reizes mēnesī algu".
Nabadzība un panīkums
Pie kāda rezultāta viss iepriekš minētais varēja novest? Pie nabadzības. Protams, pastāvēja izredzētie, kas varēja iepirkties "Berjozkas" veikalos, bet laikam pats uzskatāmākais piemērs valdošajai nabadzībai ir 1980. g. "Time" žurnāla publikācija, kur tika salīdzināti ienākumi līmeņi ASV un PSRS. Algu atšķirība bija piecas reizes par labu ASV, bet cenas bija stipri līdzīgas vai dārgākas. Par to jau esmu rakstījis iepriekš - PSRS un ASV dzīves salīdzinājums