10 aizliegtas vietas, kuras nav atļauts apmeklēt5

Cjiņa Šihuana kapenes

Lauksaimnieki 1974. gadā atklāja Ķīnas pirmā imperatora Cjiņa Šihuana kapu, un kopš tā laika arheologi ir atraduši aptuveni 2000 māla karavīru un pieļauj, ka vēl 8000 joprojām nav atklāti. Neskatoties uz izrakumiem, Ķīnas valdība ir aizliegusi arheologiem pieskarties centrālajai kapavietai ar Cjiņa Šihuana ķermeni, kas ir slēgta kopš 210. gada pr. Kr. Lēmums daļēji ir saistīts ar cieņu pret mirušajiem, bet arī no bailēm, ka pašreizējās tehnoloģijas nav piemērotas izrakumiem, nesabojājot senos artefaktus.

Černobiļa, Ukraina

1986. gada 26. aprīlī sprādziens netālu no Černobiļas, Ukrainā (kas toreiz bija Padomju Savienībā) kļuva par vissliktāko kodolavāriju vēsturē. Lai gan radiācijas izraisīto nāves gadījumu skaitu nav iespējams noteikt, eksperti lēš, ka no starojuma izraisīta vēža mirs no 9000 līdz vienam miljonam cilvēku. Vairāk nekā 30 gadus kopš katastrofas joprojām turpinās attīrīšanas projekti, un spēkstacijas direktors lēš, ka šī teritorija nebūs apdzīvojama vismaz 20 000 gadu.

51. zona, Nevada

ASV valdība noliedza, ka 51. zona ir eksistēja līdz 1992. gada, saskaņā ar dokumentiem, kas tika publicēti 2013. gadā. Šie dokumetni pirmo reizi oficiāli pieminēja Nevadas militāro bāzi. Amatpersonas joprojām nav atklājušas, kāda veida pētījumi tur notiek, lai gan sazvērestības teorētiķi apgalvo, ka tur tiek pētīta citplanētiešu darbība. Pakalpojumā Google Maps varat skatīt šo vietu no putna lidojuma, taču plašais tuksnesis apgrūtina piekļuvi vietai, un drošība ir stingra. Pat apmeklētāji ar drošības pielaidēm var apmeklēt 51. zonu ar privātām lidmašīnām, kuru logi ir aizvērti līdz nolaišanās brīdim.

Ziemeļu Sentinelas sala

Bengālijas līcī atrodas Andamanu un Nikobāra salas, no kurām lielākā daļa ir Indijas teritorijas. Tiek uzskatīts, ka Ziemeļu Sentinelas salas sentineliešu cilts ir tur dzīvojusi 60 000 gadu, un tā ir viena no pēdējām kopienām pasaulē, kas palikusi pilnībā izolēta no ārpasaules. 2006. gadā divu zvejnieku laiva dreifēja pie Ziemeļu Sentinelas salas un sentinelieši nogalināja pāri. Kopš tā laika ir saņemti arī citi ziņojumi par to, ka cilts šauj bultas uz garāmbraucošiem helikopteriem. Tā kā sentinelieši nav bijuši saskarē ar slimībām, pret kurām citiem ir imunitāte, kontakti ar nepiederošām personām var izrādīties nāvējoši ciltij, tāpēc Indijas valdība ir piekritusi nemēģināt ar viņiem sazināties.

Vatikāna slepenie arhīvi

Ļoti labi aizsargātajā Vatikāna daļā atrodas 85 kilometri gari plaukti, kuros ir dokumenti, kas attiecas uz katoļu baznīcu, kas datēti pat ar astoto gadsimtu. Daži artefakti ietver Skotijas karalienes Marijas vēstuli ar lūgumu pāvestam Sikstus V glābt viņu no galvas nociršanas, kā arī Mārtiņa Lutera ekskomunikācijas dokumentus. Arhīvs pētniekiem tika atvērts 1881. gadā, taču uz to nav viegli dabūt caurlaidi. Pētnieki, kuri piesakās piekļuvei, var piekļūt tikai līdz trim mēnešiem, un vienlaikus arhīvā var atrasties ne vairāk kā 60 pētnieku.

Fortnoksa, Kentunki

Fortnoksas glabātuves, kurās atrodas ASV zelta rezervju lielākā daļa, tiek uzskatītas par visstingrāk apsargāto vietu uz planētas. Neviens cilvēks nevar iekļūt glabātavā. Lai piekļūtu, ir jāievada vairākas kombinācijas, un dažādi darbinieki zina tikai vienu. Pat viņi nevarētu iekļūt bez kolēģu palīdzības. Kā gan savādāk, ja tur glabājas 4580 tonnu zelta?

Svalbāras Globālā sēklu glabātuve

Svalbāras sēklu glabātuve, kas atrodas vairāk nekā 98 metru augstā kalnā starp Norvēģiju un Ziemeļpolu, glabā milzīgu sēklu kolekciju, kas paredzēta, lai izturētu cilvēka izraisītas un dabas katastrofas. Ja notiktu liela katastrofa, 890 000 konservētu sēklu paraugu no gandrīz visām pasaules valstīm nodrošinātu daudzveidīgas pārtikas iespējas. Glabātava atver durvis tikai dažas reizes gadā, un ierobežotam skaitam noguldītāju ir atļauts nogādāt sēklas tās plauktos. Tomēr klimata pārmaiņas varētu pārbaudīt, cik efektīva ir Svalbāras sēklu krātuve. 2017. gada maijā izkusis mūžīgais sasalums iekļuva iekšā, lai gan ūdens, kas iekšā sasala, nesasniedza glabātuvi.

Lasko ala, Francija

Aizvēsturiskās gleznas Lasko alā tika atrastas 1940. gadā, un pēc Otrā pasaules kara tā kļuva par tūrisma objektu. Apmeklētāju izelpas radītais oglekļa monoksīds sāka bojāt alu gleznojumus, kas tagad ir UNESCO Pasaules mantojuma vieta, un ala tika slēgta sabiedrībai 1963. gadā. Alas replikas tika atvērti uzņēmējdarbībai pēc tās slēgšanas, bet tikai saglabāšanas speciālisti un pētnieki var iekļūt īstajā alā.