Kā esmu novērojis, vismaz dažiem spokiem vēl interesē sports ne tikai sporta kuriozu limenī, bet arī trenēšanās ziņā, tad nu nolēmu padalīties ar informāciju par treniņu teoriju ko atradu vienā saitā.
Tātad Treniņu teorijas pamati:
Regularitāte
Lai veiksmīgi uzlabotu fizisko formu ir jātrenējas regulāri. Treniņi var notikt reizi 3 dienās gandrīz tikpat efektīvi kā trenējoties 2 reiz dienā.
Tomēr trenējoties reizi 3 dienās katram atsevišķajam treniņam jābūt daudz grūtākam kā trenējoties biežāk.
Nav ieteicams starp treniņiem izlaist vairāk kā trīs dienas, izņemot saslimšanas vai traumas gadījumus.
Slodze
Treniņu slodzi variē atkarībā no ķermeņa reakcijas uz iepriekšējo treniņu. To ir iespējams izdarīt sekojot līdzi pulsa izmaiņām pirms treniņa.
Uzsākot regulārus treniņus(izmantojot tikai mazas slodzes) sagaidāms ka pulss būs svārstīgs līdz tas pāris nedēļu laikā nostabilizēsies pie kādas konkrētas vērtības, kas liecinas par to ka ķermenis ir pielāgojies jaunajiem apstākļiem un no šī brīža varēs lēnām palielināt slodzi treniņā. Tai pat laikā sekojot līdzi pulsa izmaiņām un pēc tā regulējot kārtējā treniņa intensitāti, piemēram, ja pulsa mērījumi pirms treniņa būtu:
pirmdiena: 80
otrdiena: 84
trešdiena: 80
ceturtdiena: 92
tas nozimētu ka trešdienas treniņš ir bijis pārāk intensīvs un ceturtdienā būtu jāveic viegls treniņš (piem. lēns krosa skrējiens), lai ķermenis spētu pietiekami relaksēties pirms atgriešanās pie lielakām lodzēm.
Jāņem vērā ka pulss var svārstīties ikdienā arī ar sportu nesaistītu apstākļu dēļ, kas neko neliecina par treniņa intensitāti, tomēr šādas svārstības reti kad pārsniedz 5 sirdz sitienus minūtē.
Dažādība
Katrā treniņā tiek trenētas visas muskuļu grupas , īpašu uzmanību pievēršot kādai atsevišķai grupai. Tā ka katru dienu spēcīgāk tiek trenēta sava muskuļu grupa, ļaujot atpūsties tiem muskuļiem kas ir smagāk trenētie iepriekšējā treniņā. To pašu principu ir ieteicams pielietot ilgakā laika periodā, kā piemēram ziemā biežāk veicot spēka treniņus ķermeņa augšdaļas nostiprināšanai, savukārt vasarā veicot dažādus skriešanas treniņus , vairāk trenējot ķermeņa lejasdaļu.
Zemāk šogad visveiksmīgāk startējušie Latvijas vieglatlēti ar bildēm.
p.s. 8312 punkti desmitcīņā ir:
100m noskrieti ar rezultātu 10,79 s
+tāllēkšana ( 7,67 m )
+lodes grūšana ( 14,19 m )
+augstlēkšana ( 1,90 m )
+400m ( 48,65 s )
+110m barjeras ( 14,56 s)
+diska mešana ( 49,94 m )
+kārtslēkšana (4,50 m )
+šķēpa mešana ( 58,30 m )
+1500m ( 4:14,25)
un tas viss tikai divās dienās.
