Tagad jaucam kopā gaisīgo virskārtu - saputotās olās prātīgi iecilājam putukrējumu un ļoti maigi pielejam remdeno želatīna-citrona sīrupu.
Katrai kārtīgai saimniecei ir tortes cepamā panna ar attaisāmu sānu malu, man tādas nav. Tēloju Praktisko Spoku un no dubultās follijas veidoju nožogojumu želejmasai.
Pārleju tortes veidojumu. Nav ideāli, bet garšu tas neietekmē, lieku ledusskapī uz pāris un ilgāk stundām. Fizikas sastingšanas likumiem un difūzijai ir sava pasaule.
Ar visu fočēšanu, skaistumkopšanu un trauku novākšanu ir pagājušas 45. minūtes.
Kad esam izgulējušies, izstaigāti tuvākie veikali, nopļāpāts ar draudzeni vienu mazu stundiņu un beidzot atradām 15 minūtes laika, tad pabeidzam iesākto darbu. Iemetam šokolādi kausēties, noņemam folliju un aplīdzinam tortes formu.
Neglīto sānu maliņu uzmanīgi apziežu ar šokolādes sviestu un uz lapiņas ar pirkstiem sadrupinu pāris cepumus. Tos apbārstu skaistumam apkārt.
Sagriežam un saliekam zemenes, dekorācijai domātās konfektes noēdās, pļāpājot ar draudzeni.
Ņemam izkusušo šokolādi un mākslinieciski tecinām uz tortes virsmas.
Epilogs:
-Tortes gabaliņu?
- Tu jau zini, ka es torti neēdu, tādu maziņu, lūdzu, ieliec!
10.min.vēlāk.
- Ieliec man vēl, nu lūdzu!
Vienīgais , tas veikala biskvīts nav ēdams, ja pats cep tad sanāk daudz garšīgāks.
Tu atrodies citā valstī vai absolūti neatbalsti Latvijas ražojumu?
Bet kūciņa jau izskatās lieliska 
malacis
Tās masas nedaudz pa šķidru...beigās izskatās tāda pašķīdusi un it kā kāds jau to vienreiz būtu ēdis
