Murr, spocēni! 
Sēnītes jebkurā veidā sprādzienveidīgi iedarbojas uz eZZiiC psihi. Un jā, tikai pozitīvās izpausmēs.
Tā nu vienu vakaru eZZiiC, izsvilpojot vienu no savām neskaitāmo fantāziju melodijām, pievirpuļoja pie leCskapja, atrada tur marinētas sēnītes un, ilgi nedomājot, kādu duci kaifā noņammāja. Rezultāts?
Laipni lūgti ievērtēt zemāk 
Bija atlikusi maza maltās gaļas piciņa. Tra-la-la-la-lā, aiziet!
Klāt rūķīšu stilā smalki sagriezts sīpolēns, mazliet krējums, sāls, pipari un ķiplocēnu pulveris. No masas sanāca 7 bumbiņas.
LeCskapī atradās arī lielās olīves. Nu ko, atlika tikai sēnītes sastūķēt olīvās...
... bet olīvas iestūķēt bumbiņās! Un tad cmuki ietērpt rīvmaizē (pašrocīgi gatavota no sēklu maizītes).
Uz pannas virsū, no abām pusēm brūnas un mazliet zem vāka.
Uz salvetes notecināties 
Šķērsgriezumā kā tāds medaljons, kā eglīšu mantiņa, kā meistarstiķis! 
Te nu šedevri iepakoti līdzņemšanai. Divi vienai kollegai, divi otrai, vēl divi eZZiiCim brokastīs 
Blaknes. Un sēnīšu blaknes. Ne, ne, tas vairāk izklausās pēc vizītes pie dermatologa, nevis ceļojuma uz virtuvi.
