Apsmērējam ar tomātu mērci. Uzberam nedaudz melnos piparus- jo man tā garšo :D
Uzberam sieru. Sieru NEKAD NEKAD nedrīkst bērt picai pa virsu, jo tad viss vnk izvārīsies tajā sierā - tikai APAKŠĀ.Par mozzarellas sieru cits stāsts- to liek kad pica ir gatava un pēdējā mirklī izkūst kad pica ielikta atpakaļ uz 1-2 minūtēm cepenē. Bet šoreiz mozzarella nepiedalās stāstā.
Saliku vienā pusē šķinķi, bet otrā pusē šampinjonus. Šampinjoni ir jāliek daudz- jo viņi ļoti saraujas.
Cepam.
Ņemam ārā. Gatavību nosaka pēc maliņu brūnuma. Zeltainas- ar tendenci palikt brūnganas- tātad gatavs.
Uzliekam šķinķa pusē svaigi grieztas, plānas šķēlītes tomātu. Pārberam bagātīgi ar oregano.
Griežam, liekam uz šķīvja un ēdam. Labu apetīti! P.S. Tātad, rezumē- ko es izmainīju- 1) rauga vietā cepamais pulvers, 2)extra virgin olīveļļas vietā parastā eļļa rafinētā, 3) nav īsta akmens krāsns, 4) uzbēru melnos piparus, 5) nebija pašas vārīta tomātu mērce, bet gan pirktā, 6) neapšļacīju pamatni ar olīveļļu pirms apkaltēšanas. 7)Un pats galvenais- pica nav apaļa :D
