interesanta kombinācija.
Laikam mums latvijā katram ir sava kotļetosu recepte.
es jēpīšu vietā lieku smalki sarīvētus burkānus, olu, sāls, zaļumi, pipari. Miltus nelietoju vispār.
pēc tam lieku uz karstas čuguna pannas, lai uzreiz aprauj un tad sula netek ārā, apgriež uz otru pusi, aprauj arī to, pēc tam stikla traukā iekšā, kurš tur pat uz plīts stāv un mikroliesmiņas karsējas, tādā veidā kotļetosi saglabājas karsti un pabeidz sutināties. Salātus taisu arī no tomāta, gurķa, salātlapas. Mērces netaisu, jo kad pārgriez to kotļetosu uz pusēm, tad iztek varen feina mērcīte, kurā var pamērcēt griķīti vai kartupeli.
Kāpēc stikla traukā karsējas? Cūkkgaļa paliek gatava ap 70grādiem, līdz ar to, apraujot kotleti no abām pusēm nav kur sulai palikt, un saglabājot karstumu, tā sula no iekšpuses izsutina to kotleti līdz galam.
Vistai vajag ap 75-80 grādus, liellopam 60, tītars arī līdzīgi vistai. Kotletes ir jāliek tā, lai ir brīvs blakām, citādi temperatūra nokritīsies, kotletes neaprausies, sula iztecēs ārā, kotletes būs sausas. 30 + 30 sekundes uz karstas pannas no abām pusēm ir pilnīgi pietiekoši, lai pēc tam liktu sutināties traukā, kur tās būs gatavas līdz galam. Kad gaļu noņem no uzguns, tā vienmēr mēģina uzsūkt atpakaļ izspiesto sulu, jo sulas blīvums karsējot palielinās, tam kaut kur ir jāpaliek. Tāpēc gaļu vienmēr vajag cept istabas temperatūrā nevis tikko izņemtu no ledusskapja. Lai gaļā esošajai sulai ir mazāka temperatūras starpība.