Jā, jā, nevar tak vislaik rīt, kādreiz jau jāuzdzer ar! 
Tādu laiciņu apUkaļ eZZiiC bij` izdomājis vienu inčīgu padzērienu uzveidot, bet nu galvenās sastāvdaļas cena tā kodās, ka ezZZiiCim necēlās ķepele. Un te, āreče, jams iemaldījās savā mazajā tirdziņā un pie sava gandrīz vismīļākā tirgotāja saskatīja nu ļoti prāvu buntīti par tik sakarīgu cenu, ka pārdomām vairs neatlika laika.
Un tā... mi nachinajem KVN 
Te, lūk, visas dzērienam nepieciešamās sastāvdaļas - bazilika pušķītis, uz eZZiiC balkona dzīvojošā Brazīlijas šokolādes piparmētra (var da jebkuru, protams), citroniņš un cukurniedru cukurs.
Ak, jā, arī ūdens! To ir jāuzvāra.
Kad uzvārās, noņem no uguns, pievirno cukuru, izmaisa. Piegriež mazliet citronēnu.
Tad pievieno sarkanā bazilika buntīti unpiparmētru. Vāku virsū un atliek vien nolikt atdzesēties.
/mmm, kas par cmuku bildi!/
No rīta eZZiiC salēja kollegām pudelē, sev bleķenē vakaram un mazā krūzītē degustācijai.
Ar nožēlu jāsaka, ka kollegām uzservēto galdu ar dzērienu un ābolrausīti eZZiiC aizmirsa iemūžināt...
Bet visiem garšoja, un neviens neuzminēja ne rausīša dažas sastāvdaļas, ne dzēriena galveno sastāvdaļu 
Lieta tāda, ka dzērienā baziliks garšo pavisam savādāk nekā ēdienā, un kopā ar piparmētru veido ļoti savdabīgu garšas niansi 
Prozīt! 
Labs , drošivien, bet es pievienotu, kaut vai nedaudz, kaut ko stripkāku. 
