Čebureki36
Šis jaukais un neticami gardais ēdiens, kas izsenis nācis no Krimas tatāriem apbur ēdājus ar krakšķīgām maliņām un sulīgu gaļu, kas pieņēmusi sīpolu un garšvielu aromātu.
Jāteic, ka es diezgan ilgi briedu, lai izmēģinātu savus spēkus čebureku pagatavošanā. Tas ir ļoti laikietilpīgs un daudz spēka prasošs pasākums. Nemaz nerunājot par haosu virtuvē, kas rodas pēc miltu un eļļas apvienojuma uz dažādām virsmām, un eļļas aromāta, kas jūtams arī nakamajā dienā.
Pie receptes gribas pielikt brīdinājumu - lūdzu neatkārtot! 😄
Priekš ekstrēmistiem, padalīšos ar recepti:
700 grami liellopa gaļas;
Paka ar miltiem;
Kefīrs;
Sīpoli;
Stiprais alkohols;
Eļļa 1l;
Garšvielas - dažādi zaļumi, piemēram, selerija un pētersīlis (pipari, sāls, kumīns).
Te nu viss, kas nepieciešams čebureku pagatavošanai.
Atlokam piedukrnes un ķeramies pie darba. Jātaisa mīkla - vārītā, lai čebureks būtu patīkami pufīgs un čagans. Uzvāram ūdeni, kādu 1/2 l, ielejam bļodā, pievienojam 2 ēdamkarotes eļļas, tējkaroti ar sāli un "graņonku" ar miltiem.
Maisam, maisam, maisam līdz pazūd kunkuļi un masa ir viendabīga un krietni pašķidra. Liekam kaut kur malā un uz brīdi aizmirstam.
Sīpolu griešanas pasākums- ilgs un mokošs, jo sagriezto sīpolu daudzumam ir jābūt proporcionālam gaļas daudzumam. Piebilde, lai lustīgāk - sīpols jāsagriež ļoti smalki. Par to, ka mājās ir arī gāzmaska iedomājos tikai pēc tam, kad acis bija izraudātas un likās, ka ir sākusi degt arī seja. (Stiprie, laukos audzētie sīpoli nolika mani pie vietas).
Pēc sīpoliem, sagriezt zaļumus likās kā atpūta kādā dienvidu pludmalē.
Smalki sagrieztos zaļumus apber ar sāli, lai izvelk no zaļumiem suliņu, ieteicams saspaidīt.
Samaisītais rezultāts. Gaļa ar sīpoliem, zaļumiem un garšvielām. Ieliek ledusskapī, lai "sakožas" garšas.
Jāpabeidz taisīt mīkla. Pievieno mīklai, kādu 40% grādīgu dziru, apmēram, ēdamkaroti, lai mīkla kraukšķīgāka. Cītīgi maisot jāber klāt trīs "graņonkas" ar miltiem. Tad, kad vairs nevar mīklas masu pamaisīt, tad metas ar rokām iekšā un ik pa brīdim paberot miltus spaida mīklu, kamēr tā vairs nelīp pie rokām. (Brīdinu, ka būs riktīga cīņa).
Cīņa vainagojas ar smuku mīklas pikuci, kas nelīp pie rokām. Mīklu noliek vēsumā (es izliku uz balkona) uz stundu, lai mīkla un es atvelk elpu.
Pēc stundas paņem gaļu un aplej ar glāzi kefīra, samaisa.
