Sveiki spoki, spociņi un savādāk domājošie spocekļi. Pa tik kā es te esmu pāris reizes nedaudz pasmādējis citu veikumus, tad nu pašam arī jāļaujas apcelšanai un blamāžai.
Man sieva jau krietni sen zāģeja mani, ka vaigot plauktu priemš maniem s*diem (tjipa datoru korpusi, plates, hārdi, vadi utt.) Protams veikalos neko īsti jēdzīgu vajadzīgos izmēros nopirkt nevar, tāpēc jātaisa pašam. Process nov no A līdz Z, jo sagataves jau ir sataisītas iepriekš.
Lūk arī mans darba lauks. Saplākšņa plāksnes jau sakrāsotas, saslīpētas un nolakotas. Pirms tam jau sazāģeju pa izmēriem.
Ar naglām gluži nenaglošu, ar "melnajām" skrūvēm arī gluži neskrūvēšu, bet lai dabūtu iekšā mēbeļu skrūvi bišķi jāpaurbj. galvenais trāpīt dēlī, bet neieurbt rokā.
Lūk arī skrūve gandrīz jau vietā.
Nepagāja ne puss diena, ka dibens un sāni ir kopā jau sajūgti.
Tādā pašā veidā tiek iestelēts arī plaukts un arī augša.
Lai visa tā uzparikte neļurinātos kā šķidrs puņķis izdomāju, ka jāiestellē ir stūrīši, tā teikt: štengrumam.
Pa tik, ka mans galvenais "pieturētājs" un "morālais katalizators" šodien šķauda, šņaukājās un uz gultas pusi vien skatās, jāizlīdzās ar mehāniskām uzpariktēm.
Lai durtiņas nemūk prom tās tad nu ir piestelētas ar lielākām mehāniskām uzpariktēm.
Lūk arī skats no otras puses. Durvis ir "piespīlētas" lai nekur neaizmūk. Nu būs jālien skapī eņģes skrūvēt.
Ak tavu neražu, skatos uz skrūvju kastītēm un ar muguras smadzenēm jūtu, ka nu nebūs labi. Kalibri tā ne īsti sapass.
Respekts par cenšanos, bet godīgi sakot es tādu savā istabā neliktu, jo izskatās pēc 80o gadu lēto preci, jo pārāk izteiksmīgas salaiduma vietas, nekvalitatīvs un neglīts krāsojums, kā arī krāsa par sevi neforša. Atceros, ka kaut kādā manas pamatskolas kabinetā bija tieši sādas mēbeles. 
Bruzi, viss čotka, nekāda vaina. Par mīnusiem nebēdā ir tādi kas vienkārši ieliek mīnusu par to ka pats pārāk tizls un skauž. Nav svarīgi vai tu uztaisi ideāli kā rūpnīcā, vai nedaudz šķībi. Galvenais ka pats esi to uztaisījis, un centies. Tā turpini un ar laiku ies vēl labāk, un labāk.
Skapis kā skapis. Funkciju pilda un darbs novests līdz galam. Prieks par cilvēkiem, kas savu brīvo laiku pārvērš taustāmā lietā! +
Runājot par krāsu, man laikam visvairāk nepatīk tā tekstūra plāksnei un pats būtu izvēlējies piesātinātāku, tumšāku krāsu, un iespējams pārlaidis vēl kādā kārtā. Bet cik nu varu spriest, mans lauciņš ir elektronika nevis kokapstrāde.
Nē, neieliku mīnusu, arī neesmu ielicis plusu, jo adblocks traucē, turklāt, uzskatu, ka drīzāk šeit ir jāliek pluss, jo, tomēr esi centies un tas ir roku darbs. Tātad labāks raksts par 90% spokos esošajiem rakstiem. 
spriezhot pec ta ka neesi galdnieks un shtrumi nebija isti tam domati,tu esi baigais malacis ka nebaidijies paradit no a-z ka dariji ,+ un - ari paradiji,super,galvenais jau ir rezultats,kas ir izdevies.
Nu atnāci, piekakāji. Nostāstīji, ka vari labāk. Paziņoji, ka te viss ir garām. A man PO. Kamēr nebūs tavi darbi studijā, man pie d... mazas ragutiņas.
Es te kritiku neredzēju. Es te redzēju uzbraucienu no puišeļa, kas esot naglu iemācījies iedzīt. Ja tā būtu kritika, tad tu pateiktu, kur es esmu kļūdījies un kā vajadzēja darīt. Pagaidām tā bija tikai daiļdiršana.
Lai skapītis neļurkātos uz visām pusēm, pietiek, kad pieskrūvē vai pienaglo mugursienu no šķiedru plates vai plāna saplākšņa, tas ir ātrāk, ērtāk un smukāk, bet ir ok, man patīk. Materiāla izvēle arī pareiza, būtu ņēmis skaideni, to skapīt varētu izsviest pēc kāda laika. Protams, masīvkoks būtuu seksīgāk, bet izturības ziņā saplāksnis ir labākā izvēle.
Viennozīmīgi ++
Nezinu gan cik tas vaitbendzīna analogs maksā, bet otas mazgājat parastā benzīnā, krietni lētāk sanāk nekā pirkt kaut kādus šķīdinātājus, vaitspirtus vai acetonus.
Vienmēr būs tādi, kuriem patiks, un tādi, kuriem nepatiks. Viennozīmīgi dodu plusu, jo ir patīkami redzēt, ka kāds kaut ko ņemās un ar savām rokām taisa
