Tiek izvilkts maģiskais koferītis un tur mēģinu atrakt īstās pretendentes.
Pēc 5 minūšu rakšanas atsijājās 3 finālistes. Mazas spīdīgas skrūvītes, kas priekš durtiņām tomēr izskatās pa garu un divi dažādi veidi celtniecības "blusu". Nu tagad nu galdniecībai pietuvināti ļaudis var teikt biezu vārdu - eņģu skrūvēšanai tika izvēlētas melnās celtniecības "blusas".
Kārtējais secinājums, ka cilvēks ir nepilnīgs radījums, kuram ir tikai divas rokas, toties ideju pilna galva. Eņģite tiek uzstutēta uz skrūvju kārbiņas un tad jau ir pāris manipulācijas ar urbjveidīgu skrūvekli un eņģīte ir klāt.
Kur skrūvju kārbiņa par mazu, tur der maģiskais koferītis.
Nu tagad, durvis ir vietā - jāmet tas pasākums ir vēkšupēdu.
Pa tik, ka skapītim dižas kājas nav paredzētas, bet uz punča gluži nesēdināsi tāpēc liekam apakšā vienkārši līstītes. Uz ātro "piekožu" ar paris melnajā, bet pēc tam jau iesēdinu galvas un jau bišķi zolīdāk ar tām pašām melnajām (diemžēl gan ar smalko vītni).
Tagad, lai nebūtu speciāli jāgaida pēctam, ar pigmentu piekrāsojam nedakrāsotās vietas. Kaut kā dēļu gali, bija iepriekš palikuši bešā.
Lai neapgrūtinātu sevi ar pārlieku mērīšanos uzveidoju fiksi mazu šabloniņu, lai varētu precīzi saurbt skrūvju vietas.
Bet lai dzīve neliktos kā bombonga, atkal mazais aplauziens - skrūves pa garu un šķiet ka pat maģiskais koferītis nelīdzēs.
Bet nu es jau nebūtu nekāds spokveidīgas lai sāktu tāpēc raudāt. Pāris caurumi nedaudz resnākā dēlītī un ar flekšveidīgo skrūvēm galus nost.
Respekts par cenšanos, bet godīgi sakot es tādu savā istabā neliktu, jo izskatās pēc 80o gadu lēto preci, jo pārāk izteiksmīgas salaiduma vietas, nekvalitatīvs un neglīts krāsojums, kā arī krāsa par sevi neforša. Atceros, ka kaut kādā manas pamatskolas kabinetā bija tieši sādas mēbeles. 
Bruzi, viss čotka, nekāda vaina. Par mīnusiem nebēdā ir tādi kas vienkārši ieliek mīnusu par to ka pats pārāk tizls un skauž. Nav svarīgi vai tu uztaisi ideāli kā rūpnīcā, vai nedaudz šķībi. Galvenais ka pats esi to uztaisījis, un centies. Tā turpini un ar laiku ies vēl labāk, un labāk.
Skapis kā skapis. Funkciju pilda un darbs novests līdz galam. Prieks par cilvēkiem, kas savu brīvo laiku pārvērš taustāmā lietā! +
Runājot par krāsu, man laikam visvairāk nepatīk tā tekstūra plāksnei un pats būtu izvēlējies piesātinātāku, tumšāku krāsu, un iespējams pārlaidis vēl kādā kārtā. Bet cik nu varu spriest, mans lauciņš ir elektronika nevis kokapstrāde.
Nē, neieliku mīnusu, arī neesmu ielicis plusu, jo adblocks traucē, turklāt, uzskatu, ka drīzāk šeit ir jāliek pluss, jo, tomēr esi centies un tas ir roku darbs. Tātad labāks raksts par 90% spokos esošajiem rakstiem. 
spriezhot pec ta ka neesi galdnieks un shtrumi nebija isti tam domati,tu esi baigais malacis ka nebaidijies paradit no a-z ka dariji ,+ un - ari paradiji,super,galvenais jau ir rezultats,kas ir izdevies.
Nu atnāci, piekakāji. Nostāstīji, ka vari labāk. Paziņoji, ka te viss ir garām. A man PO. Kamēr nebūs tavi darbi studijā, man pie d... mazas ragutiņas.
Es te kritiku neredzēju. Es te redzēju uzbraucienu no puišeļa, kas esot naglu iemācījies iedzīt. Ja tā būtu kritika, tad tu pateiktu, kur es esmu kļūdījies un kā vajadzēja darīt. Pagaidām tā bija tikai daiļdiršana.
Lai skapītis neļurkātos uz visām pusēm, pietiek, kad pieskrūvē vai pienaglo mugursienu no šķiedru plates vai plāna saplākšņa, tas ir ātrāk, ērtāk un smukāk, bet ir ok, man patīk. Materiāla izvēle arī pareiza, būtu ņēmis skaideni, to skapīt varētu izsviest pēc kāda laika. Protams, masīvkoks būtuu seksīgāk, bet izturības ziņā saplāksnis ir labākā izvēle.
Viennozīmīgi ++
Nezinu gan cik tas vaitbendzīna analogs maksā, bet otas mazgājat parastā benzīnā, krietni lētāk sanāk nekā pirkt kaut kādus šķīdinātājus, vaitspirtus vai acetonus.
Vienmēr būs tādi, kuriem patiks, un tādi, kuriem nepatiks. Viennozīmīgi dodu plusu, jo ir patīkami redzēt, ka kāds kaut ko ņemās un ar savām rokām taisa
