Ar gludekli akurāti, viegli piespiežot sākam gludināt papīru, gludinam un spiežam tik ilgi līdz papīrs iekrāsojas netīrā krāsā un pats zīmējums sāk palikt redzams cauri papīram. Pārāk stipri gludinot nespiediet, jo savādāk ieplēsīsiet papīru.
Aptuveni šādi tam ir jāizskatās.
Pēc visām iepriekšējām darbībām, karsto metāla sagatavi liekam iekšā ūdenī, atdzesējam un gaidam kamēr pielipušais papīrs piesūksies ar ūdeni.
Tad kad papīrs ir piesūcies, ar vieglām apļveida kustībām sākam rīvēt nost papīru no piegludinātās virsmas. Tas ir vajadzīgs lai attīrītu no vissa liekā sagatavi. Tad kad lielākā daļa papīra ir nokasīta nost, tad sākam rīvēt stiprāk un skatamies kā izskatās zīmējums. Ja berššanas rezultātā noberžas zīmējums tad visu iepriekš minēto atkārtojam vēlreiz. Jo ja zīmējums ir nokasījies nost tad tas nozīmē ka tas nav pielipis un sāls ūdens izkodīsies tai cauri.
Mans gala rezultāts.
Izžāvējam sagatvi.
Tāda tā izskatās kad ir izžuvusi, bet ir ok zīmējums izkodīsies.
Visu to ko negribam izkodināt, aizlīmējam vai aizkrāsojam ciet.
Parastā paīra vietā mēģini lietot lēto fotopapīru. Apmēram 180-220 g/m2. Piemēram šādu: http://www.semicom.lv/Biroja_tehnika/Papīrs_un_ierīces_tā_apstrādei/Papīrs/Fotopapīrs_glanc_A4_180g_m2_20lap_UP07__664831_1278.html Lietojot fotopapīru, tas nav jāprintē 3x (nekad jau nesanāk uzprintēt precīzi vecajai bildei virsū, un tādēļ zīmējuma malas sanāk neprecīzas) , jo fotoslānis pēc uzgludināšanas veido ķīmiski noturīgu masku. nu vismaz dzelzs hlorīdu un vara persulfātu tur. Nav arī spirtā jāmērcē. Pārējais principā kā jau darīji. Šo metodi jau gadiem izmantoju kodinot PCB plates, kur precizitāte ir ļoti svarīga (celiņu biezums vietām ir 0,3 mm, attālums starp celiņiem 0.5mm) un zīmējumus uz alumīnija. Redz kur daži mani piemēri: https://lh3.googleusercontent.com/kjdvxfhTz9xR34TEvErtAUrmauqdOJjpbZBF_rjH1j9pAsgDqjkJXbRSHd1_eGB48hwZkdVnT76jFUR9w4RNITPCFd1H-HgX7WRCXJsnDA1AwcwrjW57fHY583eSU3ermcEqjhSNTcxnc3-wopVDy9ZCHAPz6qGxJA2RB2p3g1yHp3b3Aolg9QnW4eHOEMpBfWTqSj7y9jEhwPz92K-wNm9F2GvslMmpBVZIU1wPdhD9LF5lSmGFutxyOSS0Kf9-oL1iDgM-HpXPpMSRuweUmCzZWA-k4W5kvz5aRTGIA3eRXVLmn9CHXY6CCRQrX4MjbVvmvRy6XqiGvoNqkNryel-ZvYaAVm8QHvTh-e_rxdM-ExlpP-dtBLvd8asJltPAAT144UDCA3GJacV021mlUIY4VFeMCxPntlNTvYN69kYgvd6dZalVYu5LX0ZrV8KwIlBAww9hjzsFpUfGnQOrtRYdJu-egSWihEgmnpvAbj3_V8tRoqBeng-6tI5_LFE8no7HWDHiLzd52GufR1Eo9Igv36ET-x5SNZlF6VsFXg22UjNnLT7j-dumxXmt0HpgOGBWH2mDbK4dFum03_dFJ79zys1UArhsqFbNPak=w1071-h803-no . https://lh3.googleusercontent.com/FNdSrE-HOkRWvW1YEGaNOtLnTcf2Zk6YuhWqsnQPfaz_mJiUqX5hsyH6f-1kevde6Rg-sT0QEBOHexF3x1tly3xn4A40dlIsl8B6oXTVOEct59snB6n2arNIogOrR2Y1B1kcSouYkA4KrXX531jtzzMP-Cya71BVJYq-bWNXVZY5YQzeQMNmLRlpaHBeLUZv-pxqMJi6TOx6MUVCRocBHiObzm8JYPAw430j-Fxw8lD3o6q8hZoJFLfP-X7AaRtykDx4bFuCZqx3_edCVHl9Sm-Sef7-dvoX2Ccd0KLakG7OFIOEBEiKmD_CphoCEP0n9ffedIQf3VfnMTXwBya9u06pg60qXWd03x1pCPOkgMihY7ZTExLdAvehWb_EFGN68LwmTtc47tViYO7TlI-QM64sqy6kfiIKsl-rHrZs4FCAzqAE9N9qwq9uXjB_W0GVKCMdU-xVyRFKtUUZj2QG1W9rSXEnwx49Id_o4MYOiew6JuWqrXRUF9gVw-8BrwoT-hcgFaYhvjoAVamkOTGsnjb_gQwjaubJe1ytSdycQcvQ9YeOjdox8P6Hiz1ew1IFtzUuQ1Ohe59t-kK21HNPtUFsUioZwfJvkfKl8eE=w1071-h803-no
Ēs te tā iedomājos, ja sāls elektrolīta vietā izmantotu sālsskābi vai kas sanāktu?
metālu kas rūsē var arī vienkārši sālsūdenī kodināt bez nekādām skābēm, vienīgi ilgāks process. Nerūsējošam metālām, jāskatās lai tava skābe nuzkarst. Kaut vai ledus gabaliņus liec iekšā, tad arī nebūs lieku burbļu. Vēl jau atkarīgs no strāvas viltāžas. Iespējams par daudz, pietiek pilnīgi ar 5v, bet lielākus watus jeb Ampērus vajag gan.
