Mūsdienās praktiski jebkurš biškopis savu bišu saimi cenšas pasargāt no bišu ērcītes. Kas vienkārši aprakstot ir niecīgāks parazīts par pašu biti un pieķeroties bitei pie ķermeņa sūc no tās ārā dzīvības sulas. Principā parasti bišu ērce pieķeras bitei uz muguras, kas izskatās kā maza spīdīga mugursomiņa strādīgajam kukainim uz muguras. Ar šo problēmu saskaroties jebkurš biškopis un pagaidām nevienam tā īsti neesot sanācis šo problēmu atrisināt.
Cīņas paņēmieni ar bišu ērcīti:
+ mehāniski apstrādāt bišu šūnas ar karsēšanas palīdzību vai iznīcinot šūnas, kurās bišu ērces ieperējušas nākamo paaudzi
+ ķīmiski apstrādāt bišu stropus un bites
+ selekcionēt bišu sugu, kura būtu noturīga pret bišu ērcīti
+ bišu kolonijas bez bišu ērcītes izolēt no apkārtējās vides - kolonija uz atsevišķas salas vai norobežota telpa no ārpasaules
Protams man nav iespēja viedot izolētu bišu koloniju, tomēr selekcionēt bišu saimi, kura būtu noturīgāka pret parazītiem ir visai saistoša, jo vienā no bišu stropiem iztrūkst karalienes, kas dod iespēju iegādāties citas sugas bišu karalieni un censties to iepazīstināt stropam kurā bišu karaliene iztrūkst.
Galvenais risks jaunajai bišu karalienei ir tapt nodzeltai, jo citas sugas bites to pēc smaržas neatpazīst, kā rezultātā jaunās bišu karalienes iepazīstināšanu vēlamajā sropā var censties panākt ar pagaidu kārbas palīdzību, kurā tiek ievietotas pavadošās bites, kuras baro karalieni līdz laikam, kad tās liktenis tiek izšķirts un vai nu karaliene tiek nodzleta vai pieņemta stropā par stropa karalieni un saimnieci. Viena iepazīstināšanas kārbas mala tiek atstāta vaļā un kārbas atvere piestampāta ar cukuru, kuras laikam ejot bites izēd, kam vajadzētu būt pietiekami ilgam laikam, lai jaunā bišu karaliene smaržotu līdzīgi pārējām stropa bitēm un vajadzības spiests strops to atzītu par stropa galveno biti. Katrā ziņā tā tam vajadzētu darboties, kas no tā visa sanāks - redzēsim.
mēģini, vērtē, komentē 
