Atgriezu Koju skapim dzīvību.36

Šo bildi fotogrāfēju no vecā skapja, jo vēlējos saglabāt fontu, to izprintēju un ar koppapīra palīdzību dabūju jau uz gatavās virsmas.

Visu iespiesto kontūru apvilku un izkrāsoju ar rapitogrāfu, darbs bija atkārtoti pacietības prasoš.

Tā, viss kad bija sazīmēts jāsāk ķerties pie 246 caurumiņu uzbšanas ar lielu piesardzību. Kad biju krāsošanas pusē iedomājos, ka ja lakotu ar kādu parastu laku , tad tuša izplūstu kā raudošai gotu meitenei, tāpēc izmantošu laku kas ir balstīta uz ūdens bāzi, rezultātā nebūs tik ļoti spīdīga, bet mazliet matēta.

Kad caurumi ir saurbti ķēros pie gruntēšanas, gruntēju ar ūdens bāzes caurspīdīgo laku divas reizes, pēc katras reizes rūpīgi noslīpēju. Dienu vēlāk pēc grunts uzlikšanas var ķerties pie lakošanas, lakoju ar pistoli kura darbojas ar komprosora palīdzību.

Te nu skapīts jau rotā Koju apsarga štābu, visi koju iemītnieki pajiet garām nepaskatoties nevar.

Skaistulis ir atgriezies jaunās ēras jaunībā, skaists, brīvs un neprecēts, drīz viņam piederēs visas atslēgas ko vien kāros. :)

Ā un piemirsu ,ka katru āķīti skrūvēju ar rokām 3 stundas no vietas pēc lakošanas, rokas tulznās ir vēljoprojām. (Alibi)

Veco apakšu palika žēl mest laukā, jo kā nekā tā ir daļa no viņa pagātnes. :)

Paldies,ka lasīji un ievērtēji manu darbu.