Vai piedzīvosim jaunu tirgus burbuli?1

Tākā centrālās bankas par šo naudu iegādājas aktīvus, tad palielinās arī centralo banku grāmatvedības bilanču apjoms(zemāk FED bilances lielums). Pieaugums no 4.2 uz 7 trilijoniem(40% pieaugums). Orģināli centrālajām bankām bija jāfunkcionē kā “galējajam aizdevējam”, taču tad tās sāka nodarboties arī ar “atvērtā tirgus operācijām” pērkot drošas(valdības)obligācijas. Mūsdienās tās iepērk arī ķīļzīmes un riskantākus aktīvus, kā corporāciju obligācijas:

Jo vairāk naudas sistēmā, jo vairāk depozītu(zemāk ASV bankās). Pieaugums no 13.4 uz 15.5 trilijoniem(16% pieaugums):

Un par šiem banku tiko...debitētajiem...depozītiem šīs bankas var par zemākām procentu likmēm dot vairāk aizdevumus, kā rezultātā sistēmā būs lielāka finanšu aktīvu plūsma. Pieaugums par apmēram 6 reizēm :

Visas šīs paplasināšanās officiālais mērķis ir stimulēt ekonomiku, bet kādi ir rezultāti? Vai tā rezultātā tiek stimulēta ekanomika? ASV parēriņi un IKP tāpat ir samazinājušies, un ir audzis bezdarba līmenis:

Šādam naudas piedāvājuma pieaugumam būtu arī jānozīmēm, ka jāaug cenām. Taču patērētāju cenu indekss divus mēnešus pēc šīs “ekonomikas stimulēšanas” turpināja kristies, un tikai nesen, ASV ekonomikai nojauna mēģinot atvērties, ir nedaudz pieaudzis, taču tāpat atrodas zem pirmskrīzes līmeņa :

Tad kur paliek nauda, kura tika “injecēta” ekonomikā?

Uz atbildi varam cerēt vispirms saprotot ta saukto “kantillona efektu”. Īsumā, pirmie kuri tiks pie šīs jaunās naudas gūs vislielako labumu. Jo vairāk naudas sistēmā, jo lielāks kopējais pieprasījums, jo augstāks cenu līmenis, pieņemot ka kopējais piedāvājums paliek nemainīgs. Taču patērētāju labumu cenas uz šo naudas palielinājumu var reaģēt tikai tad, kad tā tiek tērēta patērētāju labumiem. Cenas ir tirgus signāli, kuru uzdevums ir līdzsvarot piedāvājumu ar pieprasījumu-ja palielinās pieprasījums, palielinās cenas, un laika gaitā palielinās piedāvājums, jo rodas jaunas iespējas nopelnīt. Pirmie, kuri tiek pie šīs naudas viņu tērēs par vēl nenoreaģējušām cenām. Attiecīgi tie, kuri no šīs naudas atrodas “tālāk”, redzēs cenas augam, bet ienākumus, vismaz īstermiņā, stāvam uz vietas. Ja par šo jauno naudu tiek pirkti kāda noteikta veida labumi, tad vispirms celsies to labumu cenas, bet visu pārējo labumu cenas (no sākuma) īpaši nemainīsies.

Ja šī nauda ienāk ekonomikā caur finanšu sektoru, tad kam viņa tiek tērēta? Akcijām! Zemāk redzami NASDAQ un S&P 500 akciju indeksi(ievērību uz pandēmijas sākumu). Pieaugums uz aci atttiecīgi 50% un 33% kopš pandēmijas sākuma :