Šobrīd Rīgas karstākais punkts ir nesen izremontētā A.Čaka iela. Autovadītāji, kuri gadiem ilgi gaidīja, kad tiks uzliets jauns asfalts, ir šokā, ka kopā ar jauno asfaltu ir uzliets arī veloceliņš! Turpretim aktīvākie riteņbraucēji aicina visiem vilkt ārā riteņus un izmantot Čaka ielu, lai josla tur arī paliktu uz visiem laikiem.
Uzreiz gribu pieminēt, ka nerakstīšu par to, kā velosipēdisti tiek Latvijā “diskriminēti” un netiek ievērotas viņu tiesības, vai tieši pretēji, par to, kā velosipēdisti nemitīgi pārkāpj visus CSN. Kaut arī pašam vairāk ikdienā sanāk pārvietoties ar automašīnu, labos laikapstākļos izvēlos braukt ar velo vai vēl vienu Latvijas sabiedrības biedu elektroskūteri. Man, kā autovadītājam, arī nav bijušas īpašas saķeršanās ar velobraucējiem, un, kad pats esmu uz velosipēda, cenšos neradīt problēmas autovadītājiem. Uzskatu, ka attiecībā uz velo joslām Čaka ielā man ir diezgan objektīvs skata punkts, kā arī man ir stingra pārliecība, ka šīm joslām no Čaka ielas ir jāpazūd.
Pats vēl nesen dzīvoju uz Čaka ielas un vasarā naktīs nevarēju normāli gulēt, jo visu laiku tika labota šī iela, nemaz nerunājot par mūžīgo putekļu slaucīšanu no palodzēm un regulāro bezgaisu, jo naktī logu nevarēja atvērt! Lai gan nesen pārvācos (un varbūt labi, ka tā), šī iela man vēl ir diezgan “tuva” un pats biju ilgi gaidījis, kad Čaka iela būs salabota un varēs beidzot normāli pa to pārvietoties. Bet šo joku (veloceliņus abos virzienos uz brauktuves) laikam negaidīja neviens – ne autovadītāji, ne arī velo entuziasti.
Kaut kur dzirdēju, ka atbildīgās amatpersonas taisnojas, ka šis ir tikai eksperiments, un, ja tā lieta nestrādās, tad velojoslas tiks aizvāktas. Bet laikam tikai Latvijā šādu eksperimentu var uzsākt Novembrī, kad tipiskākie rudens laikapstākļi – lietus un vējš – vilina visus velobraucējus izmantot citu pārvietošanās veidu, vēlams ar jumtu virs galvas. Un kādu rezultātu viņi sagaida no šī eksperimenta? Ja šajā laikā ieraudzīs 3 velobraucējus, tad eksperiments skaitīsies izdevies? Tad varēs teikt, ka velobraucējiem šī josla ir vairāk vajadzīga, kā autovadītājiem un velojoslām tur ir jāpaliek uz visiem laikiem?
Manuprāt, Latvijas lēmējvara atkal sevi pierādījuši ar īpaši augstu intelekta līmeni, kuru mums pārējiem nav iespējas saprast.
Daļa riteņbraucēji uzskata, ka tur vienmēr ir bijušas tikai 2 joslas, nevis 4 un vairāk autobraucējiem nemaz nepienākas. Autovadītāji toties visu laiku cerēja, ka beidzot uz Čaka ielas tiks normāli sazīmētas līnijas četrām joslām, jo nu pirms tam pa tām bedrēm vispār to varēja normāli izdarīt?
Riteņbraucēji tak vairāk vai mazāk ir zaļi domājoši un viņu argumenti visu laiku ir par to, ka ar velosipēdu pārvietoties ir daudz veselīgāk. Bet vai tagad, kad uz Čaka ielas nemitīgi veidojas milzīgi sastrēgumi, kur automašīnas ilgstoši stāv un izdala izplūdes gāzes, ir zaļā domāšana? Cik veselīgi vispār šobrīd būtu pārvietoties pa šo veloceļu, elpojot auto izplūdes gāzes? Es, piemēram, neizvēlēšos braukt tur ar savu velo un elpot tos dūmus.
Es atbalstu, ka vajag turpināt veidot velo infrastruktūru. Tā pat arī nopietni vajadzētu domāt par sastrēgumu samazināšanu automašīnām. Vēl salīdzinoši nesen arī tika veikts eksperiments, kad Tērbates iela tika uz 30 dienām slēgta autovadītājiem un atdota gājējiem un velobraucējiem. Šis, manuprāt, bija patiešām izdevies eksperiments un iedeva šai ielai īpašu vaibu tai laikā. Tā pat arī daudz ir runāts, ka Barona iela kādu dienu tiks slēgta automašīnām. Un vispār uz Barona ielas jau ir veloceļš tieši tādā pašā garumā, kā tas šobrīd ir blakus esošās Čaka ielas. Varbūt es esmu kaut ko palaidis garām, bet vai tur velosipēdistiem ir tik milzīgi sastrēgumi, ka vajag vēl vienu velo ceļu tur pat blakus?
Lai cik neloģiski latvieši šoreiz ir izvēlējušies risināt velo satiksmes uzlabojumus pilsētā caur Čaka ielu, iemesls tam ir skaidrs – Rīgai ir vēlme līdzināties citām modernām Eiropas velo metropolēm kā Amsterdama, Stokholma. Tomēr izskatās, ka šobrīd mums vēl vajadzētu pacīnīties par Čaka ielas atgriešanu autotransportam, bet nākotnē būs jāmeklē ķivere un velo. Vai arī jāsakārto dzīve tā, lai Rīgas centrā darba dienās nebūtu jārādās.
