Iešaut kājā, lai ieriebtu? Kāpēc Latvija žņaudz savu finanšu sektoru
Kādam ir izdevīgs priekšstats, ka latvieši nebūt nav noteicēji paši savās mājās: visi nozīmīgie lēmumi it kā tiek pieņemti citviet, un vietējā vara bez ierunām tos īsteno tik cītīgi, ka nodara sev lielāku kaitējumu, nekā būtu radījusi pati problēma – netīrās naudas atmazgāšana ar Latvijas finanšu sistēmas starpniecību.
Latvijas finanšu sektors pēdējo gadu laikā vairākkārt piesaistījis ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskās sabiedrības uzmanību. Galvenokārt uzmanība tikusi vērsta uz Latvijas varas iestāžu cīņu ar naudas atmazgāšanu un noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju. Lai gan publiskajā telpā dominē diskusija par to, kā nodrošināt finanšu sektora uzticamību un caurspīdību, vienlaikus piesaistot investīcijas, Kremļa dezinformācijas avoti ir raduši izdevību izmantot situāciju savā labā, lai izceltu vietējo varas iestāžu it kā nekompetenci un vēlmi pakalpot saviem ārvalstu partneriem. Tas ir vēl viens atgādinājums, ka valstij ir jākomunicē ar sabiedrību, skaidrojot pieņemtos lēmumus un to nozīmi.
Pērn policija arestējusi noziedzīgi iegūtu mantu pusmiljarda eiro apmērā
Latvijā kopš 2017. gada noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas apkarošanā ir atvērta “Pandoras lāde” – pērn Valsts policija arestējusi mazliet vairāk nekā pusmiljardu eiro noziedzīgi iegūtās mantas. Pēdējos četrus gadus pieaudzis arī uzsākto kriminālprocesu skaits un kriminālvajāšanai nodotās lietas.
15. februārī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē Valsts policijas (VP) priekšnieks Armands Ruks stāstīja, ka pērn konfiscēta noziedzīgi iegūtā manta 34,4 miljonu eiro vērtībā. No šīs summas valsts budžetā ieskaitīti 12,6 miljoni eiro, bet īpašniekiem manta atdota 21,8 miljonu eiro vērtībā.
No 2017. gada policijā ir palielinājies uzsākto kriminālprocesu skaits par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanu: no 2017. gada līdz 2020. gadam uzsākti 669 kriminālprocesi, bet kriminālvajāšanai nodotas 172 lietas. 2020. gadā sākti 285 kriminālprocesi, bet kriminālvajāšanai nodotas 70 krimināllietas.
A. Ruks skaidroja, ka noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas apkarošanas lietu apjoma pieaugumu ietekmējuši divi faktori. Pirmkārt, aktīvi strādājis Finanšu izlūkošanas dienests (FID) – dažādas institūcijas vairāk ziņo par iespējamajiem pārkāpumiem, ir augusi arī FID kapacitāte. VP saņem FID sniegtos ziņojumus un uzsāk kriminālprocesus.
Medijpratībai nav galējā punkta
Kritiskā domāšana un medijpratība tiek piesauktas teju kā brīnumzāles pret pēdējos gados vērojamās sabiedriskās domas polarizāciju. Tiek uzskatīts, ka tās trūkums ir auglīga augsne populistisku ideju un visneticamāko sazvērestības teoriju popularitātei. Bet ko tad īsti medijpratība nozīmē? Vai tā informācijas sabiedrībā ir tikpat nepieciešama prasme kā lasīšana un rēķināšana? Vai izglītots cilvēks automātiski uzskatāms par medijpratīgu? Atbildes uz šiem jautājumiem centāmies noskaidrot sarunā ar medijpratības eksperti un komunikācijas zinātnes doktori KLINTU LOČMELI.
Sākas priekšvēlēšanu aģitācijas periods, atgādina par ierobežojumiem
Šodien, 6. februārī, Latvijā sākas priekšvēlēšanu aģitācijas periods, kas ilgs līdz vēlēšanu dienai – 5. jūnijam. KNAB atgādina par šajā periodā noteiktajiem aģitācijas ierobežojumiem informatīvajā telpā un citviet, kā arī aicina ziņot par pārkāpumiem.
120 dienu garajā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā noteikti aģitācijas ierobežojumi, tostarp attiecībā uz aģitācijas materiālu izvietošanu preses.
PATĪKAMU LASĪŠANU
