Artificial Intelligence2

Artificial Intelligence: A.I.

Biju redzējis šo filmu jau sen, laikam ap to laiku, kad tā iznāca. Toreiz gan skatījos kaut kā pavirši un absolūti neiedziļinoties. Šoreiz noskatījos kārtīgi. Nu es jums teikšu – uhh! Tas ir kaut kas. Pat nespēju izdomāt ar ko šo filmu var salīdzināt. Nē, nu nav jau tā, ka tā būtu labākā filma, ko esmu redzējis. Bet iespaidīga.

Pēc noskatīšanās pārlasīju daudzas atsauksmes par filmu, bet tā arī netiku skaidrībā – par ko tad filma ir. Par to vai cilvēki spēj mīlēt robotus? Vai roboti spēj mīlēt cilvēkus? Kā jau filmas pašā sākumā tiek uzdots jautājums – ja mēs radam robotu, kurš spēj mīlēt cilvēku – vai mēs spēsim mīlēt šo robotu? Bet varbūt filma ir pati par sevi, pasaka bez atbildes uz šiem jautājumiem. Kāda zēna/robota sapnis. Un kā tāda tā ir satriecoši laba.

Daudzi sūdzas, ka filma ir par garu. Nepiekritīšu. Ja tu gaidi lielu action un specefektus, tad jā, filma šķitīs garlaicīga. Bet ir jāsaprot, ka šī nav parastā robotu sāga. Gribās action – jāskatās I, Robot. Starp citu – filmas ir līdzīgas. Abās tiek uzdoti neatbildami jautājumi, abās ir jāsadzīvo un jāiemīl robotus.

Runājot par iemīlēšanu – man šķiet, ka tas nav nemaz tik neiespējami. Kāpēc gan cilvēks nevarētu iemīlēt robotu? Un es šeit nerunāju kā Zvaigžņu Karus pārskatījies puņķains tīnis. Padomāsim no otras puses – cik daudz mums apkārt ir lietas kuras mēs jau mīlam. Vienam tā ir automašīna, citam dators, citam plīša lācītis. Mēs labi apzināmies, ka tās ir tikai mantas, un tomēr mums sāp sirds, ja ar tām notiek kas nelāgs, vai no tām jāšķiras.

Un tomēr filma mums atbild sakot, ka nevajadzētu gan tos robotiņus mīlēt, jo tomēr ir tikai un vienīgi tehniskas mašīnas. Šo atbildi mums skaisti sniedz Žigolo Džo (robots) kurš tā arī paliek nesaprotošs un spēj domāt tikai pēc sava algoritma – esmu radīts konkrētam mērķim, un lai ko es darītu, viss ir saistīts ar to.

Tātad īsais rezumē – super filma. Piecas zvaigznes dodu tā ka nograb.

Tikko atradu interesantu risinājumu kā filmu pārtaisīt vēl krietni baudāmāku. Filma pati par sevi ir Stenlija Kubrika ideja, kuru viņš loloja jau kopš 1982. gada. Vēlāk viņš vienojās ar Spilbergu, ka tas būs filmas režisors. Ļoti labs plāns – Kubrika drūmais stāsts mazliet izkrāsots ar Spīlberga disnejiskumu. Diemžēl Kubriks mira divus gadus pirms filmas uzņemšanas, un Spīlbergam bija brīva vaļa filmu izveidot pēc sava prāta. Tajā brīdī arī filmā iezagās tādas absurdas detaļas kā multeniskais Dr.Know un Žigolo Džo. Pilnībā izgriežot Dr.Know, daļu no Džo un citus sīkumus filmu iespējams saīsināt par pusstundu, un padarīt krietni drūmāku un Kubriskāku. [Cepumu paka un poļu končas tam, kurš var man piedāvāt šo filmas versiju.]