Cilvēku stāsti iz savas dzīves vienmēr ir paši interesantākie un patiesāki ...vajag vēl
Tie melnie bērnu silueti uz sienām ir kā radīti šai pilsētai. Pieņemu, ka vakara krēslā tie izskatās pavisam biedējoši
Jābrīnās, ka V. Zaltlers tik ilgi tur uzturoties vispār vēl staigā uz šīs pasaules (vēljovairāk - izskatās veselīgs) ...radies priekštats, ka tur uzturoties pārāk ilgi galus atstiepsi viens un divi.
Ja kas toreiz uzreiz pēc Černobiļas katastrofas, kad vāca cilvēkus no padomju republikām (Izņ*t no pašas Krievijas) seku likvidācijai - varēja izšmaukt, kaut arī ārsta komisiju vajadzēja iziet visiem (kas dabūja pavēsti vai kā viņu tur sauca). Lieta tāda ka uz Černobiļu veda tikai tos kas ir jauni, spēcīgi un vesali. Ja bija kaut kāda saslimšana tad tos neņēma (zinu pat vienu atgadījuma kā viens vīrietis toreiz izspruka no braukšanas uz turieni) :) Kāpēc spēcīgos? Tāpēc, ka skrienot ar svina un cementa maisījumu (ja atmiņa neviļ) un berot virsū reaktoram, ne visi spēja izturēt to lielo radiāciju. Katram vīrietim bija noteikts divreiz aizskriet un izbērt pa maisam. Citi neizturēja pat pēc pirmā, palaimējās ja vispār paliki dzīvs pēc otrās reizes (kaut gan veselība tika sabeigta uz mūžu). Protams bija arī tādi lielās tēvzemes patrioti, kas skrēja trīsreiz, bet viņi tā arī neatgiezās. Kāpēc vesalos? Tāpēc, ka pēc padarītā darba viņi gāja ārsta komisju, kas vērtēja kādu ietekmi uz cilvēku atstāj radiācija un cilvēki, kas pirms tam bij slimi, nebija vajadzīgi. Bija pat paradoks, ka pat deļ savāda izskata čūlas nepaņēma uz turien.