Bretfords izlika sludinājumu, kurā meklēja assistentu, kas interesējas par "spiritisko zinātni". Uz to atsaucās sieviete vārdā Rūta Dorana. Viņa tik raksturota kā rakstniece no vietējas ievērojamas ģimenes. Viņa bija arī protestantu baznīcas locekle, taču viņai nebija pieredzes šajā jomā.
Kā viņa pēcāk paskaidroja, tad "es atsacuos uz viņa sludinājumu ar vienkāršu vēlmi uzzināt ko vairāk par lietu, par kuru es neko daudz nezināju. Es neesmu spiritiste, ne arī ticu psihiskajam"
Bretfords viņai prezentēja savu ideju šādi - tie ir divi pareizi noskaņotu prāti, no kuriem vienam ir jānomet sava zemes mantija. Citiem vārdiem sakot, viņš grasījās pamest fizisko ķermeni, lai komunicētu ar Doranu no aizsaules kā gars.
1921. gada 5. februārī Bretfords ieslēdza sildītāju izīrētajā istabā un veiksmīgi nosmaka. Pirms savas nāves viņš atstāja zīmīti, kurā paskaidroja, ka vēlas pierādīt tādā veidā, ka pēcnāves dzīve eksistē.
Pēc zinātnieka nāves Dorana uzsāka divu nedēļu ilgu nomoda periodu cerot saņemt no Bretforda kādu ziņu. Tomēr sākumā bija klusums. Tas izraisīja plašu sabiedrības interesi un par to pat rakstīja "The New Your Times".
Pēc trim dienām kāda sieviete Lulū Meka apgalvoja, ka ir izdzirdējusi profesoru sava seansa laikā, kas licis nodot viņa vārdu. Par cik gars esot bijis vājš, tad neko vairāk tas neesot varējis pateikt.
Tas izraisija cerības, ka Bredforda eksperiments varētu būt izdevies. Pēc nedēļas arī pati Dorana apgalvoja, ka ir sajutusi profesora klātbūtni. Viņa sarīkoja tikšanos savā mājā un nodiktēja šādu paziņojumu -
"Es esmu profesors, kurš runā ar jums no viņsaules. Esmu izlauzies cauri plīvuram. Dzīvo cilvēku palīdzība man ir ļoti palīdzējusi. Es vienkārši aizgāju gulēt. Es pamodos un sākumā nesapratu, ka esmu pārgājis. Es neredzu nekādas lielas izmaiņas. Es gaidīju, ka lietas būs daudz savādākas. Tās nav. Cilvēka formas tiek saglabātas kontūrā, bet ne fiziskajā. Neesmu ceļojis tālu. Es joprojām esmu tumsā. Es redzu daudzus cilvēkus. Tie izskatās dabiski. Šeit atšķirībā no dzīves ir viegla atbildība. Cilvēks jūtas pilns sajūsmas un laimes. Līdzīgas dabas cilvēki sadarbojas. Esmu saistīts ar citiem izmeklētājiem. Es nenožēloju savu rīcību. Mana pašreizējā eksistence ir tikai pirmā pakāpe. Es joprojām pētu citus eksistences līmeņus, par kuriem mēs šajā līmenī esam tikpat nezinoši kā zemes būtnes par dzīvību, kas atrodas tieši ārpus cilvēka dzīves."
Ziņas vispārīgais raksturs nespēja pārliecināt skeptiķus par pēcnāces dzīves eksistenci. Dorana turpināja sniegt ziņas par "otru pusi", bet tām nebija nekāda ieskata aizkapa dzīvē, nemaz nerunājot par neapgāžamiem pierādījumiem. Ziņas bija tāda banāla informācija kā garu nēsāts apģērbs.
Dorana drīz vien pazuda no publikas, par cik par viņas ziņām nebija īsti nekādas intereses.
Kas attiecas uz Bretfordu, tad, lai arī viņš centās pierādīt zinātniski to, kam tik ļoti ticēja, viņam tas neizdevās, neskatoties uz to, ka izraisīja lielu ažiotāžu.
