Seno kultūru pētniekiem vēl aizvien nav sanācis uziet dažādām teikām un nostāstiem apvīto vikinga ķiveri. Ja var ticēt dēkām, kuras pauž to, ka tas kurš savā īpašumā iegūs šo seno relikviju, tam vienmēr veikšoties visā, ko vien viņš ir iecerētjis. Vikingu ķiveres esot bijuši īsti mākslas darbi, jo kā zināms piestiprināt ragus, lai tie stingri turētos pie metāla kupola, nav nekāds vienkāršais uzdevums, bez tam pie ķivers piestiprināmie ragi paredzēja to, lai pašā ķiveres kupolā nebūtu caurumi, kas vikingu ķiveres padarīja īpaši ērtas un pielietojamas mirkļos, kuri varēja pārsteigt jebkuru ķiveres nēsātaju nesagatavotu. Par cik vikingi daudz ceļoja, tad var pieņemt, ka ķiveres arī tika izmantotas kā katliņi, kuros varēja uzvārīt zupu, tēju vai putru, lai sasildītos pēc garā un nogurdinošā ceļa. Ķiveres ragu atālums līdz zemei varētu ļaut ķiveres ragus iesparaust zemē, tādējādi zem ķiveres droši varēja sakurt ugunskuru, kurš nodrošinātu optimālu temperatūru kādu substanču vārīšanai pašā ķiverē. Atšķirībā no parastajām vikingu ķiverēm, laimi nesošā ķivere esot bijusi aprīkota ar trīs ragiem divu vietā. Un tam kuram piederēja trīsragu ķivere, tam visi pārējie vikingi atdeva godu un pakļāvās. Lai gan trīsragu ķiveri neesot bijis pieņemts rādīt svešiniekiem, tāpēc dēkas un nostāsti par trīsragu ķiveri esot vien saglabājušās Skandināvu tautās, bet neskatoties ne uz ko arī šodien skandināvi nelabprāt dalās ar vaļsirdīgiem stāstiem par senatnes relikviju, tapēc pētniekiem neesot viegli kaut ko smalkāk izdibināt par šo mistisko priekšmetu.
lasi, vērtē, komentē 
