Dažreiz nesaistītas lietas mēdz sniegt jēgpilnu nozīmi un novērotājam liek domāt, ka nav nejaušu notikumu. Kā teikt, tad viss Visums sadodas rokās, lai tev palīdzētu. Tas gan vairāk izklausās pēc New Age izdomājuma, bet viņi droši vien to ir pārņēmuši, kā jau daudzas citas lietas, no Karla Junga. Šī viņa teorija ir kā rezultāts viņa saskarei darbā ar paranormālo un mēģinājums paranormālo ielikt saprotamības robežās. Pirmo reizi grāmata "Synchronicity: An Acausal Connecting Principle" publicēta 1960.g. Šeit K. Jungs izskaidro, kas viņa skatījumā ir sinhronitāte. Šīs teorijas izskaidrojums ir kritizēts un to aizstāj ar sakritībām, kas padara šādus notikumus par parastu sagadīšanos, kam nevajag papildus izskadrojumus, jo tie tad ir vienkārši notikumi ar zemu iespējamības procentu.
Var jau būt, ka tur nekā nav, bet lielākā daļa teoriju turās stingri realitātes robežās, atmetot paranormālo, lai gan tā ir daļa no tās pašas realitātes. Ja to ignorē, tad kopējā bilde sanāk nepilnīga, pavisam nedaudz, bet tomēr.
