Ticēt rēgiem, vai neticēt - tas ir katra paša lēmums. Ir daudzi, kas apgalvo, ka spoki ir fantāzijas auglis, un to eksistencei nav ne pamatotu pierādījumu, ne fiziskas iespējamības. Tikmēr parādās aizvien vairāk pierādījumu un liecinieku novērojumu, kas apliecina pēcnāves dzīves esamību mūsu - dzīvo pasaulē. Šajā rakstā piedāvāju jums uzzināt interesantu informāciju par dažām no labākajām spoku fotogrāfijām._________________________________
... ... ...
Šī Kombermeras bibliotēkas fotogrāfija tika uzņemta 1891. gadā. Attēlā miglaini redzams cilvēks, sēžot krēslā. Tiek uzskatīts, ka tas ir Lords Kombermers, britu kavalērijas komandieris, kurš 19. gs. sākumā vairākkārt izcēlās militārajās kampaņās. Lords gāja bojā negadījumā zirgu vilktā ekipāžā, un viņa bēres notika tajā pašā dienā, kad tika uzņemta šī fotogrāfija.
... ... ...
Fotogrāfija tika uzņemta 1966. gadā. Autors gribēja tikai nobildēt elegantās spirālveida kāpnes karalienes mājā Grīnvičā, Anglijā. Rezultātā izdevās nobildēt arī kautko, kas turējās pie margām. Eksperti, tostarp arī no Kodak, apstiprināja, ka filmiņa nav bojāta.
Ir arī daudz citu liecinieku, kas apstiprina, ka šajā namā rēgojas, un spoki ir pierasta parādība.
... ... ...
Šī fotogrāfija radīta 1963. gadā Ziemeļjorkšīras baznīcā, Anglijā.
Tā bija strīdīga fotogrāfija, jo ir pārāk labā kvalitātē. Izskatās, ka šeit ir radīta gudra dubultā ekspozīcija.
Kad attēlu rūpīgi pārbaudīja fotoeksperti, tie secināja, ka negatīvam nav fiksēta dubultā iedarbība.
Fotogrāfs apliecina, ka nekas nebija redzams ar neapbruņotu aci, kad attēls tika uzņemts.
Baznīca tika uzcelta 1870. gadā un nav bijuši nekādi gadījumi, saistīti ar spokiem.
... ... ...
Šis foto tika uzņemts 16. novembrī, 1968. gadā, kur redzams Roberts A. Fergusons, psihiskās telemetrijas autors, uzstājoties ar runu par spirituālo konvenciju.
Viņam blakus redzama figūra, ko vēlāk identificēja kā viņa brāli Valteru, kurš gāja bojā 2. pasaules karā 1944. gadā.
No pirmā acu uzmetiena škiet kā tā ir dubultā ekspozīcija vai kāda no fotolaboratorijas blēdībām, bet jāpiezīmē, ka attēls tika radīts ar Polaroid sistēmas fotoaparātu (to, kas uzreiz izdod bildi), līdz ar to jebkāda krāpšanās iespēja ir praktiski izslēgta.
... ... ...
Šis interesantais foto tika uzņemts Filipīnās, ap 2000. gadu. Divas meitenes gāja pastaigā karstā naktī un lūdza garāmgājēju nofotografēt viņas ar mobilo telefonu. Rezultāts izdevās biedējošs...
Protams, ir iespējams, ka attēls ir rediģēts ar kādu no programmām, bet ja tā nav, tad šis viennozīmīgi ir viens no labākajiem spoku foto.
... ... ...
Šo 20. gadsimta sākuma fotgrāfiju uzņēma kāds mēbeļu tirgotājs, un kā izskatās, tad kāds no klavieru iepriekšējiem, mirušajiem saimniekiem, vēljoprojām nevēlējās šķirties no iemīļotā mūzikas instrumenta.
... ... ...
Šīs divas fotogrāfijas tika radītas 1988. gadā pie kādas viesnīcas, Mauračā, Austrijā.
Vairāki atpūtnieki nolēma uz atvadām veikt grupas foto. Fotogrāfs uzstādīja taimeri, un nofotografējās kopā ar pārējiem. Kad izrādījās, ka nenostrādāja zibspuldze, viņš izlaboja uzstādījumus un veica atkārtotu foto, taču, kad attēli tika atīstīti, izrādījās, ka šoreiz kadrā tika arī kāda nepazīstama sieviete. Visa atpūtnieku grupa apliecināja, ka sievieti nav redzējuši, ka viņas tur nav bijis. Dīvaini šķiet arī tas, ka sievietes galva ir mazliet lielāka, nekā vajadzētu būt tādā attālumā.
... ... ...
Kad kāda sieviete 1947. gadā apciemoja savas 17 gadīgās meitas kapu un izlēma to nofotografēt, viņa nemanīja neko pārsteidzošu, taču atīstītais fotoattēls sagādāja negaidītu pārsteigumu. Bērna tēls raudzījās tieši objektīvā. Sieviete apgalvoja, ka tuvumā nav bijis neviens bērns. Vai tā varētu būt dubultā ekspozīcija?
1990. gadā Austrālijas paranormālo parādību pētnieks veica šīs vietas rūpīgu izpēti un atrada 2 mazu bērnu kapu tieši blakus šai vietai.
... ... ...
Fotogrāfijas autors fotogrāfēja savu vecmāmiņu 1997. gadā. Liels bija visu pārsteigums, kad izrādījās, ka attēlā redzams arī vectēvs, kurš bija miris 1984. gadā! Visi bija pilnīgi pārliecināti, un atpazina fotogrāfijā sen mirušo cilvēku, kurš acīmredzot turpināja būt ar savu dzīvesbiedri arī pēc nāves...
... ... ...
Šī „The Brown Lady” fotogrāfija neapšaubāmi ir viena no zināmākajām rēgu fotogrāfijām, tāpēc par to pastāstīšu mazliet vairāk. Spoks, domājams, ir Dorotija Townshenda, Čārlza Townshenda sieva, viņi bija Anglijas, Norfolkas iedzīvotāji 18. gadsimta sākumā, apmetušies Rainhamas muižnieku mājā.
Lai gan saskaņā ar juridiskajiem ierakstiem viņa nomira un tika apglabāta 1726. gadā, ir aizdomas, ka bēres bija izlikšanās un ka Čārlzs bijis ieslēdzis sievu attālā mājas nostūrī līdz viņas nāvei daudzus gadus vēlāk.
Brūnās lēdijas spoks ir redzēts gan uz ozola kāpnēm, gan citur mājā, kur to ir redzējuši vairāki liecinieki.
19. gadsimta sākumā spoku redzēja karalis Džordžs IV, uzturoties Rainhamas muižā. Viņš redzēja sievieti brūnā tērpā stāvam pie gultas.
1835. gadā spoku redzēja stāvam zālē arī pulkvedis Loftus, kurš bija ieradies, lai atpūstos muižā ziemassvētku brīvdienās. Viņš sastapa viņu vairākas reizes, un apraksta viņu kā sievieti brūnā satīna tērpā, viņas āda bijusi luminicējoša, un acis likušās izspiedušās uz āru, kad viņa skatījusies uz pulkvedi.
Dažus gadus vēlāk kapteinis Frederiks Mariats un divi draugi redzēja "brūno lēdiju" slīdam augšstāva gaitenī. Kad viņa gājusi, Mariats teica, viņa esot uzsmaidījusi kādam no vīriešiem "velnišķīgā veidā". Vīrieši esot sākuši šaut uz viņu, taču lodes vienkārši izgājušas cauri.
Šo slaveno fotogrāfiju 1936. gada septembrī uzņēma divi fotogrāfi, kas bija aizsūtīti fotografēt Rainhamas muižu Life žurnālam. Viņi pamanīja kādu gaišu tēlu slīdam lejup pa kāpnēm, un ātri centās to iemūžināt (cik nu ātri tas iespējams ar tā laika aparatūru). Attēls pirmoreiz tika publicēts Life žurnālā tajā pašā gadā. Kopš tās reizes spoku neviens vairs nav redzējis...
⚜ ⚜ ⚜
Paldies, ka izlasīji šo rakstu, kuru es radīju tieši tev, lai tu varētu interesanti pavadīt laiku un vienlaicīgi uzzināt ko jaunu. Ceru, ka patika!
_____________
Ar interesi visu rakstu izasīju,malacis,ļoti patika,labi,ka vēl neieliki ap divpadsmitiem,es atpakaļ paskatīties nevarētu. 
Pati gan neredzēju, bet oma gan.
Nesen bija nomirusi mana vecvecmāmiņa, oma bija palikusi dzīvoklī viena.Vakarā skatoties tv bija mazliet iemigusi.Pamodās, pulkstens 00:30, izslēdza tv.Viņai radās sajūta, ka nav viena.Piecēlās aizgāja uz savu istabu, nav neviena.Ielūkojās citās istabās, arī nav .Pagriezās, lai iekāptu gultā,bet priekšā stāv balta sieviete.Ātri ieslēdza gaismu- tukšums, izslēdza-atkal parādījas sieviete,tad viņa pastiepa roku un izgaisa.
Es nezinu vai kāds jau ir to pieminējis, jo nepalasīju komentārus, bet vai esmu vienīgā, kurai 9. bildē tajos kokos virs mašīnas rādās nāve?
Ar tīcību rēgiem un dažādām mistiskām lietām ir tā, kā ir, taču tas, ka personīgi neesam kaut ko redzējuši, nenozīmē, ka tas nepastāv. Raksts patiešām labs.
tiesaa veidaa gan neesmu neko redzeejis, bet saskarties gan ir naacies. pirms kaadiem 10-11 gadiem, biju taads puishelis, maajaas biju palicis viens un aizneko dariit izdomaaju, ka koridoraa vajag spuldziiti nomainiit. panjeemu kreeslu, uzkaapu, veco izskruuveeju, saaku skruuveet jauno, kad peeksni, aiz muguras, pie durviim pieklauveeja 3 reizes. negribeejaas pamest skruuveesanu, uzreiz noteicu- tuliit, tuliit. ieskruuveejis spuldziiti, nokaapu no benkja, atveru durvis, tur neviena nav. tas vel bija kaut kaads februaaris, sniegs bija no riita snidzis un visas peedas aizsnigusas, protams, ka arii nekaadas citas peedas palikusas nebija.
ljoti biedeejosh gadiijums manaa dziivee, liidz shim vieniigais taada veida.
Tikai nesaprotu, kāpēc tiek fotogrāfētas trepes un kumode. Nav loģikas. Mūsdienās grūti pateikt, kas ir īsts un kas nē, jo ir visādas foto attēlu apstrādāšanas programmas.
Ļoti interesants raksts. pati arī bērnībā esmu saskārusies pāris reizes ar šādiem atgadījumiem. :
* Pirmā reize bija, kad nomira mana vecmāmiņa. Bija pagājušas tieši 40 dienas, kopš bērēm. Bija vasaras diena, sēdēju virtuvē un mājās biju viena, pēkšņi izdzirdēju, ka kāds dīdās pa vecmāmiņas dīvānu. Nedaudz nobijos,bet domāju, ka man vnk izklausās. Pēc brīža dzirdēju, ka viņa klepo savā istabā, es gāju skatīties - prasīju vai kāds ir mājās un kad iegāju vecmāmiņas istabā es redzēju dīvānā iespiedumu, it kā kāds tur sēdētu un dzirdēju atkal, ka kāds dīdās, tad gan sabijos un aizskrēju pie mammas uz dārzu.
*Otrā reize bija, kad manai tā laika labākajai draudzenei noslīka māsiņa. Bija jau atkal pagājis vairāk kā mēnesis kopš bērēm, sēdējām sēta, un viņas māsas istabas logs bija tieši uz sētas pusi, paskatījos augšup un redzēju,ka aizskari nokustas. Likās dikti ērmīgi tāpēc paprasīju draudzenei vai viņai kāds ir mājās, viņa teica,ka nē, un tad abas paskatījāmies uz logu un redzējām siluetu. nezinājām ko darīt, abas bijām nobijušās, bet izdomājām,ka uziesim augšā. Iegājām dzīvoklī un konstatējām, ka neviena nav. Vienas istabas durvīs bija iekārtas bērnu šūpoles un tās sāka kustēties tā it kā kāds tajās šūpotos. Istabā nebija caurvējš, visas durvis bija ciet un logi tā pat.
*trešo reizi saskāros ar ko tādu, kad svinējām vienai draudzenei dzimšanas dienu. visu vakaru noballējāmies un aizgājām gulēt kādos 4os naktī. gulējām 7 meitenes divvietīgā gultā un pie tam bija vasara, istaba maza un tā guļot bija ļoti karsti. 7iņos no rīta pamodos un sapratu, ka nevaru pagulēt, apsēdos pie loga uz skapīša un pēc brīža jutu, ka kāds man pieglaužas, blakus sāka murrāt kaķis, bet kaķa tur nebija, un draudzenei pie kuras nakšņoju kaķis arī nebija. stāstīju visām par šo atgadījumu, bet viņas neticēja, vēlāk gan pašas arī dzirdēja kaķa murrāšanu gan sajuta pieglaušanos.
Visvairāk man patika tas, ka zem katras fotogrāfijas ir aprakst kad un kur tas tika uzņemts, nevis tikai raudzīties uz plikam bildēm
"Lai gan saskaņā ar juridiskajiem ierakstiem viņa nomira un tika apglabāta 1726. gadā, ir aizdomas, ka bēres bija izlikšanās un ka Čārlzs bijis ieslēdzis sievu attālā mājas nostūrī līdz viņas nāvei daudzus gadus vēlāk."
Šis gan biedē.!!!!
Interesanta tēma, labs raksts 
ar interesi izlasīju. Pa vienu no Doscovery kanāliem šad tad skatos raidījumus par spoku pētniekiem, viņi, vietās kur ir manīti spoki, uzstāda speciālu aparatūru un visas parādības fiksē gan video gan audio. Tā lieta ir diezgan ticama, pats gan neesmu ar neko tādu saskāries.
Mums kopmītnēs arī bija traki ...
Vakarā pēc 11tiem mums 4.tajā stāvā bīdījās mēbeles , bet mums tur neviens nedzīvo . Man sametās tāda zosāda , kā nekad.
Vēl meitene no pirmā kursa (es mācos 2.ajā) redzēja baltu seju spogulī , 5 sekundas skatījās un pēc tam kliedza pa visu stāvu . Tajā pašā naktī viena cita pirmkursniece gāja pie sava čaļa , ko nocēla manai kursabiedrenei un viuņai priekšā izleca rēgs un viņa nevarēja parunāt.
Mums tur nomira viena meitene , kura pakārās 4.tajā stāvā un viens čalis nosmaka ar vēmekļiem , jo bija dzēris , bet viņu tikai atrada istabā sākušu sadalīties tikai pēc divām nedēļām (jo bija ziemassv\etku brīvlaiks)
Es pati esmu jutusi arī , ka pie manis ciemojās tuvs cilvēks , kuram bija bēres pirms 2 nedēļām . Tā caur manu istabu gāja audžiumammas vecākais dēls (īsts cirvis) uz balkona pīpēt . Kad dzirdēju soļus un jutu ka kāds skatās uz mani , es pacēlu segu , bet neviena nebija . Tad iekritu pēkšņi dziļā miegā.
Es ticu spokiem un manas draudzenes zina un ir piedzīvojušas to . Tā kā mistikas lietām ticu un zinu , cik tas ir bailīgi .
