Tāpat kā nebija seksa, tāpat arī Padomju savienībā nebija oklutisma. Visi būvēja sociālismu. Dzīvi bez māņiem, stingrā materialistiskā kārtībā. Lai gan pamati, uz kuriem iekārta tika celta, bija senāki nekā atmiņa par tiem. Kuri zināja, klusēja, ja gribēja dzīvot, bet vai varētu arī ko pastāštīt? Visus saziņas līdzekļus tāpat kontrolēja cenzūra.
Radies no Ļenina un Marksa mācības, tas pārņēma Krieviju. Stāsti par visaptverošu strādnieku kustību, kas pierasīja pārmaiņas un proletariāta varu, bija tikai daļa no leģendas. Vai meliem, kas tika padarīti par ikdienas normu. Cilvēki pašiem to nezinot lietoja tipiskus masonus simbolus kā sirpi un āmuru. Vai arī piecstaru zvaigzni. Tika radītas monumetālas būves, kuru funkcionalitāte bija paredzēta cilvēku paverdzināšanai.
Cik ļoti tas ietekmēja cilvēkus? No reliģiozākās nācijas krievi kļuva par bezdievjiem, kuri pielūdza partiju, bet paši domāja, ka dzīvo socreālismā un Ļenins ir vadonis, kurš atnesis apgaismību, nokratot kapitālisma važas. Un pat nepadomāja, kāpēc gan balzamēta mūmija ir jātur Sarkanajā laukumā?
