Tas esot noticis 1954. g. augustā, kad Lerijs Ekslains beidzot dabūja divu nedēļu apmaksātu atvaļinājumu. Tas bija priecīgs mirklis arī Lerija sievai Džuljetai, jo Lerijs smagi strādāja un viņi nevarēja pavadīt pietiekami daudz laika kopā. Atvaļinājums bija ilgi gaidītā izvēle. No otras puses Lerijam radās izdevība nodoties savam hobijam - makšķerēšanai kopā ar draugiem Nevadā.
Foto: Pixabay
29. augustā Džuljeta pamodās aukstos sviedros un viņa dzirdēja vāju Lerija balsi, it kā viņš sauktu kaut kur no tālienes. Džuljeta uztraucās, jo zināja, ka tā ir Lerija balss. Izklausījās it kā viņš ciestu sāpes. Džuljeta piecēlās gultā sēdus, iededza naktslampiņu un devās uz gaiteni, no kura nāca Lerija balss.
Ieraudzītais viņu šokēja. Gaiteņa galā bija viņas vīrs, kas mēģināja piecelties kājās. No viņa drēbēm sūcās asinis. To ieraugot viņa iekliedzās un pieskrēja pie vīra, bet Lerijs viņu brīdināja elsojot: "Neaiztiec mani, man vajag atgriezties"
Īsti nesaprotot, ko darīt šādā situācijā, Džuljeta lūdzās vīru paskaidrot, uz kurieni viņam vajag doties, bet pēkšņi iedomājās piezvanīt ārstam. Viņa pateica vīram, lai pagaida un devās pie telefona. Tajā mirklī iezvanījās telefons. Zvanītājs bija šerifs no Nevadas, kur vīrs bija devies makšķerēt. Viņš paziņoja, ka vīrs esot miris autoavārijā. Džuljeta apgalvoja, ka nē, viņš esot pie viņas, bet dodoties atpakaļ uz gaiteni viņa vairs neatrada Leriju. Viņš patiešām bija devies atpakaļ!
+
