Diskusija un interpretācija
Pamatojoties uz zinātniskiem pētījumiem, ir noskaidrots, ka attēls uz tilmas Gvadalupē nav ne Huana Djego laikos naivā ticībā radīta glezna, ne arī vēlāko laiku viltojums, tāpēc eksistē tikai divi iespējami izskaidrojumi:
a) attēls patiešām radīts Marijas, respektīvi, Dieva tiešas brīnumainas ietekmes rezultātā un tapēc neprasa tālāku skaidrojumu,
vai
b) jāanalizē visi zināmie ar attēla rasanos saistītie faktori un jācenas racionāli izskaidrot tā eksistenci.
Pirmā ideja dedzīgi aizstāvēta reliģiskajā literatūrā par Gvadalupi. Saskaņā ar to viss izskaidrojams ar dievišķu brīnumu, kas noticis brīdī, kad Huans Djego atvēra savu tilmu. Tuvāki pavadošo apstakļu pētījumi dod ne visai saprātīgu rezultātu, kam netiek dota priekšroka jaunākajās publikacijās.
Šeit jāiet cits ceļš: jau virspusējā skatījumā Gvadalupes ''attēla brīnums'' iedalāms trijās daļās. Šāds apakšiedalījums, cik man zināms, līdz šim reliģiskajā literatūrā nav veikts, tāpēc arī nav izprasta nozīme kopējā ainā. Taču tas kļūst acīm redzams, ja hronoloģiski pārskatām kopējo norisi.
1. Laicīga sagatavošanās: 10. decembra vakarā Huans Djego nodod Marijai bīskapa lūgumu sagādāt kādu zīmi. Atbilde skan:
90. ''Tas ir labi, manu dēliņ, rīt tu šeit atgriezīsies, lai varētu bīskapam aiznest to, ko viņš tev pieprasa.''
No tā izriet, ka ''ziedošo puķu brīnums'' netika radīts uzreiz, bet tam bija nepieciešama sagatavošanās (šeit: priekšstāvoša nakts). Līdz ar to var uzskatīt par izslēgtu tiešu visvarenā Dieva iejaukšanos, t. i. , tādu darbību, kas nav atkarīga no telpas, laika un fizikas likumsakarībām.
2. Organizatoriska sagatavošanās: kad nākamajā rītā Huans Djego bija saplūcis ziedus, viņam tie bija jānes atpakaļ pie Marijas tēla. Dzonstons šo ainu apraksta šādi: '' Izpletis savu tilmu ka priekšautu, viņš to piepildīja ar krāsu mirdzumā zaigojošiem ziediem un kāpa lejā uz vietu, kur viņu gaidīja ovālā oreolā ietvertā sieviete. Kad viņš tai parādīja krāšņo ziedu klājienu, viņa to loti rūpīgi sakārtoja pašu rokām'' (sk. NM 134-136).
Šī ''ziedu'' kontrole acīmredzot bija nepieciešama, lai pārbaudītu , vai ir pietiekami daudz eksemplāru no katras vēlamās sugas. Tas atkal pierāda, ka šajā gadījumā nevar runāt par brīnumdarbu šā vārda tiešajā nozīmē, bet gan par apzinātu plānveida rīcību.
Sakarā ar organizatorisko sagatavošanos jāmin vēl kāds svarīgs fakts. NM 140 mēs par to varam lasīt : ''(..) un es tev stingri pavelu, lai tu neatvērtu savu tilmu nekur citur kā vien bīskapa klātbūtnē un parādītu viņam, ko tu nes.' Šis norādījums ir raksturīgsvisai kopējai notikumu gaitai: Dieva paveikts brīnums - atbilstoši brīnuma teoloģiskajai definīcijai - ir neatkarīgs no jebkura cilvēka rīcības. Taču šajā gadījumā skaidri parādās, kā ieplānotais ''brīnums'' bijis atkarīgs no noteiktiem apstākļiem, it īpaši tas attiecas uz aizliegumu atvērt tilmu pirms iepriekš determinēta laika punkta pienākšanas.
3. Pats attēla brīnums: attēla parādšanās - tas izriet no visiem sagatavošanās pasākumiem - bija atkarīga no ziediem, kurus Huans Djego nesa savā tilmā. NM par to teikts:
182. ''Un sajā brīdī zeme nokrita dažādi dārgi ziedi,
183. tad tā [tilma] pārvērtās zīmē, pēkšni parādījās pilnības mīļais attēls, jaunava Marija, Dievmāte tajā forma un veidolā, kāda ta tagad ir.''
No tā izriet acīmredzama kazuāla kopsakarība: ziedi (noteiktā un Marijas kontrolētā sakārtojumā) un tilmas atvēršana izraisīja attēla parādīšanos tieši tajā momentā, ko bija izvēlējusies parādība. Vēl viens norādījums uz to, ka tas bijis plānots, laikā un telpā koordinēts notikums, nevis brīnums vai brīnumaina norise, tātad nekāda gadījumā ne ''mūsu pieredzes pasaulē ekstraordināri izpaudies notikums, kas izskaidrojams nevis ar mūsu pasaulē eksistejošiem iemesliem, bet gan ar tiešu un netiesu dievišķu iejaukšanos.''
No minēta izriet, ka augšminētais punkts (a) ir pilnībā noraidāms.Gvadalupes attēla rašanās nav izraisījusi ne Marijas, ne Dieva iejaukšanās.
Tā kā attēls tomēr eksistē un tam piemīt visas 3. minētas īpatnības, atliek tikai viena iespēja, proti, ka pretēji teologu un it īpaši mariologu uzskatiem tā ir bijusi kaut arī ne visās detaļās izskaidrojama, tomēr pilnībā racionāli saprotama norise: attēlu vizualizējuši ārpuszemes saprāta pārstāvji.
Tāda gadījumā ir izskaidrojamas visas pretrunas, kas rodas, šo notikumu saistot ar Dieva paveiktu brīnumu. Atšķirībā no visvarena Dieva pat tehnoloģiski augsti attīstītai kultūrai jāievēro fiziskās likumsakarības, tā nevar momentani reaģēt uz pēkšņām prasībām (piemēram, sagādāt ''zīmes''), tai ir nepieciešams sagatavošanās laiks, un tai jāievēro noteikta darbību secība. Pieņemot ārpuszemes saprāta iejauksanos, var rekonstruēt Gvadalupē norisinājušos notikumu kodolu.
Trešās parādīšanās laikā ĀS (ārpuszemes saprāta) pārstāvji, kas bija projicējušies Marijas tēlā, apsolīja viņu uzraudzītam ''pravietim'' sagādāt saskatāmu zīmi, pierādījumu. Būtībā viņi izvēlējas savas projekcijas ''fotogrāfiju'', kurai saprotamu iemeslu dēļ bija jāparādās tikai tajā brīdī, kad Huanam Djego atradīsies bīskapa tieša tuvumā (priekšlaicīgi izgatavots attēls neapsaubāmi varētu tikt uzskatīts par viltojumu).
Tepejaka kalnā notika nepieciešamā sagatavošanās. Huans Djego saņēma ziedus, kas saturēja krasu fotoemulsiju vai paši bija no tā veidoti, tomēr tos vēlreiz pārbaudīja Marijas projekcija. Pravietis tika stingri brīdināts nepieļaut priekslaicīgu gaismas ieplūšanu tilmā, lai ''fotografija'' attīstītos īstajā brīdī.
Ieplānotā notikuma brīdī Huans Djego atvēra tilmu. Pat reliģisko interpretāciju atbalstošais autors Džonatans par šo notikumu raksta : ''Tas bija tā, it kā Huana Djego tilma būtu bijusi uzņēmumam sagatavota krāsu fotofilma, uz kuras Dievmāte, kaut ar acīm neredzama, uzņemta tiesi tajā brīdī, kad Huans Djego atspoguļojas viņas acīs.''
Attēla rašanās process tomēr nebija fotografija parastajā izpratnē. Huana Djego tilma darbojās gan kā ''lēca'' , gan kā ''krāsu filma'', turklāt fotografējamais objekts, proti, Marijas tēls - norises laikā bija neredzams. Iespējams, ka tā bijusi sava veida infrasarkanā fotogrāfija, kas ļauj fiksēt acīm neredzamus viļņu garumus. Nav šaubu par to , ka ''kaut kas'' ir atradies telpā, jo citādi Huans Djego un citas personas nevarētu būt atspoguļojušas tēla acīs.
Kaut arī mūsu vēl nepietiekamās tehnoloģiskās zināšanas neļauj izprast visas šīs ''fotografēšanas'' detaļas, tomēr skaidri ir saskatāms notikuma tehniskais fons. Nozīmīgs netiešs pierādījums tam ir ne vien krāsu īpašības (varbūt tās tomēr ir sintētiskas; pētījumi šajā virzienā nav veikti, tāpēc šādu iespēju nevar izslēgt), bet it īpaši atspulgs acīs, noteikts zvaigžņu izkārtojums debesīs, kāds tas bija 1531 . gada decembrī, Dievmātes apmetnī, audumu neparastā temperatūra 36,6 grādi pēc celsija (cilveka normālā ķermeņa temperatūra!), kā arī eņģeļa bērna ''sirdspuksti'', jeb pulss attēlam (!) (Jaunākie NASA pētijumi) kas liek domāt par noteiktu tīri fizikāli nosacītu norisi.
Varbūt attēlā ir arī citas, šodien vēl neatklātas norādes uz tā patieso izcelsmi. Kā tās atklāt? Iespējams, ka tās izpaužas vispārzināmās detaļās vai arī slēpjās attēla ''anomālijās''.
Rezumējums
Pārbaudījis ziedus Tepejaka kalnā, Marijas tēls teica Huanam Djego:
137. '' Šie dažādie ziedi ir pierādījums, zīme, kas tev jāaiznes bīskapam.''
Šo pierādījumu Huans Djego aiznesa ne tikai Mehiko bīskapam , viņš to nodeva visiem planētas Zeme iedzīvotājiem. Šodien tas atrodas - aiz stikla un visiem apskatāms - Gvadalupes jaunajā lielajā katedrālē. Miljoniem cilvēku to aplūkojuši, aptaustījuši, simtiem tūkstoš reižu fotografejuši, pētījuši, analizējuši infrasarkanajos staros, optiski palielinājuši, tā sastāvdaļas liktas mēģenēs, ir konstatets ''neizskaidrojamas'' , ''brīnumainas'', ''mistiskas'' šā pierādījuma īpašības...
Un kas notiek? Tāpat kā pirms 450 gadiem, tas tiek reliģiozi pielūgts, kvēpināts ar vīraku, tā priekša aizdedz sveces, katru dienu tam par godu tiek noturēti dievkalpojumi un mesas, katru gadu to apmeklē miljonu miljoniem svētceļnieku, tūkstoši no tiem - uz asiņainiem ceļgaliem, tā kopijas kā karogi tiek vestas līdzi jūrās un uz sauszemes kaujās, un ticīgie, tāpat kā viduslaikos, pie ta gūst grēku atlaišanu. Pāvesti tam veltījuši īpasus svētkus, viņi to ''kronējuši'', tam par godu radīti īpaši mesu teksti, zem šī attēla 1981. gada pāvests Jānis Pāvils II atklāja Latīņamerikas bīskapu konferences trešo pilnsapulci...Šo gigantisko kargo kultu varētu uzskatīt par satīrisku teātra grotesku, ja nebūtu zināms, ka tas viss patiešām notiek, ka tā ir šodienas realitāte.
Meksika, Gvadalupe, Marijas bazilika: tur atrodas pierādījums ''brīnumaina attēla'' formā. - ''Cilvēka bērns, ' jau pirms 2500 gadiem dievi teica pravietim Ecekiēlam, ''tu dzīvo pretspriedzīgas un nepadevīgas cilts vidū;tiem ir acis, lai redzētu, bet tie neredz, tiem ir ausis, lai dzirdētu, bet tie nedzird.'' (Ec. 12:2) Šķiet , ka kopš ta laika nekas nav mainījies.
