Ar mani tā ir noticis vairākkārt, kad viena dzīvoju ļoti vecā mājā, kurā kādreiz mitušas mūķenes, kas kalpojušas slimnīcā un kapličā. Ir bijis tā, ka naktī jūtu, ka mani kāds stumj pa gultu uz sienas pusi. Tad vienu rītu pamodos dzirdot daudzu smalku balstiņu čukstus, kas visu laiku atkārtoja vienu tekstu 'viņa mostas..', jutu milzīgu smagumu pa visu ķermeni, likās, ka nospiedīs. Kad pamodos pavisam, momentā smagums pazuda. Ir bijis, ka kāds naktī 'sēž' uz kājām, krūtīm, arī uz gultas malas nospiežot man sānu. Tajā vietā daudz bija tās sajūtas, ka kāds tevi vēro. Naktī modos augšā no tā, ka mani kāds it kā pamodina un jutu, ka istabā kāds ir.
Tajā pat laikā, bija n-tās naktis, kad sēdēju un rakstīju skolas darbus līdz rītam un jutos ļoti labi un neviens mani netraucēja. Daudz dedzināju sveces, arī no baznīcas un cerēju, ka mājas kopējā aura ir pietiekami laba, lai es retāk piedzīvotu tās šausmas, kas dažkārt notika.
Man vēl ir versija, ka lietuvēns, t.i. - visas tās sajūtas rada dažādas miega fāzes kombinācijā ar smadzeņu darbību un veģetatīvo nervu sistēmu. ;)