Labu laiku nekas vairs netika dzirdēts par šo drausmīgo koku paveidu, kuri ir spējīgi nogalināt un pārstrādāt kādu nevainīgu klejotāju, viņam pat nenojaušot par draudošajām briesmām.
Amazones mūža mežos kokapstrādātāji, kuri nodarbojas ar teritorijas pārvēršanu kafijas plantāciju vai cita veida lauksaimniecības zemē, aizvien biežāk ziņo par ieaugušiem cilvēka kauliem koku stumbros. Lai gan tas vēl neesot nekur apstiprināts, veids kā koks pārstrādā savu upuri esot gaužām vienkārš. Koka saknes koka pakājē esot saaugušas tā, ka cilvēkam vai citam lielākam dzīvniekam, šķērsojot koka pakāji, iestrēgst kāja sakņu saaugumos. Pēc tam mizas šķiedra esot spējīga visai īsā laika sprīdī pārvērsties par asiem dzelkšņiem, kuri, nelaimīgā upura miesā ieurbjoties, ir spējīgi gūstā notvertajam asinis sākt izmantot pārstrādei. Visbeidzot atlikušās barības vielas, kuras ir notvertā upura kaulos un sausi iztukšotajos audos tiek pārņemtas ilgākā laikā, kokam nelaiķa ķermeni ieaudzējot pilnīgi koksnē, izšķīdinot audus un daļēji kaulus. Bez tam asinīm nosusinātais upura ķermenis parasti kalpojot par labu ēsmu citu dzīvnieku pievilināšanai, kuri labprāt upura ķermeni izmantotu kā pārtikas avotu, tos ievilinot briesmīgajās koka lamatās.
Koka upura pārstrādāšanas vieds:
+ saaugušas saknes, kurās dzīvnieku un cilvēku kājas iestrēgst bez iespējas tās atbrīvot
+ mizas šķiedra, kura, caururbjot upura ķermeni, ļauj kokam izmantot upura asinis
+ ieaudzējot upura ķermeni koksnē.
Pašreiz šis dēkām apvītais koks būtiskus draudus cilvēcei nerada, tomēr trauksmes cēlāji norāda uz to, ka mūsdienās dažāda veida kultūras spēj tikt ievazātas vietās, kurās tām ir īpaši labvēlīgi apstākļi un trūkst ekoloģiskās barjeras pārmērīgai kultūras izplatīšanās iespējai, kā piemēru izvirzot latvāņus, kuri ne vienam vien lauksaimniekam esot sagādājuši pamatīgas galvassāpes. Tāpēc, šādai koku cilvēkēdāju kultūrai nonākot vidē, kurā tai nav dabīgās ekoloģiskās barjeras, tā varētu būt kā nopietns drauds, ja esošās briesmas savlaicīgi netiktu apzinātas. Kas it sevišķi esot izteikts pie apstākļiem, kad vadošais sabiedrības slānis ir sevi izolējis no dabas un dabā notiekošajiem procesiem, nevēloties iedziļināties dažādos ar ekoloģiju un piesārņojumu saistītos jautājumos, kas varētu novest pie tā, ka problēmas apozināšana un rīcība varētu tikt uzsākta krietni vien par vēlu, nemaz nerunājot par spēju atšķirt augu pamatkultūras.
lasi, vērtē, komentē 
