2

 29  1

Nereti sabiedrībā izveidojās dažāda rakstura mīti par amatu pārstāvjiem, kuri strādā sabiedrības labā, tomēr nepietiekamu ieskatu pēc viņu darbs un dzīves stils apvijas ar dažādiem nostāstiem, bailēm un nosodījumu. Ar senajiem dēstītājiem esot bijis līdzīgi. Sākumā viņu darbs tika atbalstīts un viņi esot bijuši gaidīti viesi visur, tomēr ejot laikam cilvēku bailes un nosodījums esot novedis pie tā, ka šī amata pārstāvji vairs neesot nekur sastopami.

Pastāv uzskats, ka senos laikos, tiem kuriem esot bijusi izteiktāka interese par dzīvo dabu un kuri labprātāk nodevās augu un dzīvnieku pētīšanai nekā iesaistījās sabiedrības intrigu uzturēšanā un vērpšanā, pastāvēja iespēja kļūt par klejojošajiem dēstītājiem. Klejojošie dēstītaji par savu uzdevumu uzskatīja iegaumēt pēc iespējas vairāk dažādu augu, kuri būtu cilvēkam lietojami pārtikā vai dziedniecībā. Bez tam klejojošie dēstītāji nodarbojās ar sēņu un dažādu ogu izplatīšanu teritorijā, kura tiem bija apkārt. Protams viņi savās zināšanās arī dalījās ar citiem sabiedrības pārstāvjiem, bet tas esot bijis vien ar tādām augu kultūrām, kuras labi padevās agrokultivēšanai un neprasīja pārāk lielu uzmanību to apsaimniekošanā. Tomēr galvenais klejojošo dēstītāju uzdevums esot bijis dažādu sēņu un ogulāju pārdēstīšana un izplatīšana, lai apkārtējie ejot uz mežu varētu salasīt sev vēlamās meža veltes savai izmantošanai.

Lai cik bēdīgi tas arī neizklausītos, šo iluzīvo vai nepierādīto amata pārstāvjus esot izskaudusi pati sabiedrība, kura sāka vērsties pret šī amata pārstāvjiem, piedēvējot viņiem dažādus mītus, dēkas un nostāstus, kas lika klejotājus saistīt ar burvestībām, ļaunumu un postu, jo viņu prioritāte bija apkārtējā flora un fauna nevis sevis reprezentēšana apkārtējiem sabiedrības locekļiem. Zinātāji arī atļaujas vilkt zināmas paralēles ar mūsdienās notiekošo, kur zinātnieki un dabas pētnieki varētu sākt palikt par biedu citiem sabiedrības locekļiem, jo zināšanu plaisa varētu kļūt par platu starp popkultūras pārstāvjiem un tādiem kuriem rūp apkārtējā vide un ekoloģija, līdz ar ko ekologu un zinātnieku centieni paust savu sašutumu vai risinājumu varētu novest pie nepamatota satraukuma, kur paustais tiek interpretēts seklākā un šaurākā veidā.

Par bažām liecinot sabiedrības vai kāda sabiedrības indivīda uzskati, kuri norāda uz to, ka visas zināšanas ir apgūtas un tālāka attīstība vairs nav iespējama. Patreiz pasaule, itkā, saskaroties ar līdzīga rakstura problēmu, kur tiek apgalvots, ka viss iespējamais ir reģistrēts izmantojot satelītus, zondes un cita veida tehnoloģiju. Tā pat arī pastāvot uzskats, ka visas zināšanas esot reģistrētas un pilnībā noformulētas, kas liekot domāt, ka pasaule seko ASV, kur aptuveni pirms diviem gadsimtiem tika pasludināts, ka jaunu atklājumu un zinātnisko sasniegumu vairs nebūšot iespējams panākt, jo viss esot atklāts un saprasts.

lasi, vērtē, komentē

Komentāri 2

0/2000

Forshaas bilzjas! 🌹👍🌿

 3  0 atbildēt

Laikam no viņiem šodien vairs neviena nav.

 0  0 atbildēt