Aptuveni 2500 gadus senāk, krietni pirms pie mums nonāca Betmens, senie maiji pielūdza Kamazotu - dievību ar cilvēka ķermeni un sikspārņa galvu
Kā jau parasti tas mēdz notikt, tad nesen radušās lietas ir krietni vecāku lietu kopijas, pakaļdarinājumi vai vienkārši aizmirstu lietu atklāšana no jauna
Šī senā dieva apraksts ir ļoti līdzīgs mūsdienu Betmena tēlam. Tas bija nakts, nāves un upurēšanas dievs, par kuru vairāk var uzzināt no Popol-Vuh grāmatas.
Sikspārņi Pirmskolumba Amerikā netika uzskatīti par ļaunuma simboliem. Tos godināja, pielūdza, dažkārt pat iecēla dievību kārtā.
Kamazots nav īpaši pazīstams tēls no maiju mitoloģijas, bet tomēr tam ir bijusi svarīga nozīme. Vārds tulkojumā no maiju kiče valodas nozīmē nāves sikspārnis. Tas tika pielūgts 200 g. pr. Kr. un tā kults aizsākās zapoteku ciltī. Kamazots atrada savu vietu starp kiče cilts dieviem. Šī cilts dzīvoja mūsdienu Gvatemalas un Hondurasas teritorijā.
Daži vēsturnieki pat uzskata, ka šis mīts esot plaši izplatījies Amerikā, sasniedzot pat Brazīlijas teritoriju.
Parasti tas tika attēlots ar nazi un upura galvu rokā. Tas esot bijis briesmīgs dievs, kas kalpoja nāvei un bija atbildīgs par mijkrēsli. Tas esot dzīvojis grotās un tumšās alās un cilvēki īpaši nav gribejuši viņu traucēt.
Pēc Popol-Vuh grāmatā esošā stāsta, ar Kamazota vārdu pazīst sikspārņiem līdzīgus briesmoņus, kas apdzīvo Ksibalba pārvaldīto pazemes pasauli un ar kuriem sastopās dvīņi-varoņi Hunahpu un Ksbalanku savu pārbaudījumu laikā.
Kamazotam bija veltīti tempļi pakavveida formā. Tajos esošie altāri bija veidoti no zelta un vērsti uz austrumiem. Tika uzskatīts, ka šis dievs var izārstēt jebkuru slimību, bet tāpat arī spējīgs pārgriezt pavedienu, kas savienoja ķermeni ar dvēseli.
