local-stats-pixel

Ieslodzīts ķermenī.255

2230 8

"Apzināts stāvoklis"- šādi mediķi cauc pamošanos operācijas laikā. Arī es to esmu izjutusi un viss ko varu pateikt tas bija interesanti un bailīgi. Citiem neko tādu nekad nenovēlētu.

Es vēlējos uzrakstīt par to rakstu, jo nekur latviešu valodā informāciju par šo fenomenu neatradu.

Ļoti ceru, ka ir kāds spoks, kurš ir bijis tādā pašā situācijā, mani ļoti interesē kāda ir attieksme pret šo fenomenu, vai tas ir atstājis kādas manāmas iezīmes, utt.


Es nevēlos, lai cilvēki domā, ka tādā veidā cenšos pelnīt plusus. Es tikai vēlos informēt, ka arī Latvijā ir tādi gadījumi. Es rakstu par "apzināto stāvokli" centos jau sen uzrakstīt, bet vienmēr pietrūka drosmes pabeigt līdz galam.

Esiet veseli!

Reklāma
Reklāma
Reklāma
2230 8 255 Ziņot!
Ieteikt: 000
Izmantotie avoti:
http://dzīve
Spoki.lv logo
Spoki.lv
Reklāma

Komentāri 255

0/2000

Kad biju mazāks (12 gadi) es izjutu tieši to pašu, man bija aklās zarnas operācija, pats labākais bija tas ka mana galva bija nedaudz iesāņus un man priekšā bija tikai siena un ārsti neredzēja ka manas acis ir vaļā, es gribēju kko teikt, bet nevarēju, tā pat kā pakustēties, tas viss vilkās ļoti ilgi (likās ka vesalu mūžību) velpietam es jutu kā kāds ņemās pa manu vēdēru, tagad īsti vairs nevaru aprakstīt tās izjūtas, bet tas bija ļoti pretīgi, pēc operācijas kad izgāja narkoze es kkadā mistiskā veidā par to aizmirsu, un pēc tam majās atcerējos un pastāstīju mammai, vina teica ka tas varbut bijis kāds sapnis vai kkas tml. un ka neesot iespējams pamosties operācijas laikā, tā es arī tam ticēju, līdz šim rakstam......

287 0 atbildēt

jau tāpat bija bail no operācijām ,pēc šī raksta vēl vairāk :D

200 1 atbildēt

es nezināju par šādu pamošanos. es gribu dzirdēt arī citu stāstus

176 2 atbildēt

Tātad, ja pareizi sapratu, tas ir tā, ka pamodies, atver acis, bet nevari parunāt, kustēties, bet iekšēji šoks un var just sāpes?

116 0 atbildēt

Kaut kā nesaprotu- šāda parādība esot ĻOTI reta, bet izskatās, ka visi šie retumi ir savākušies spokos, jo palasiet komentāros cik kklātesošie ir to piedzīvojuši!!! emotion

100 1 atbildēt

PERFEKTI TAS PATS - atgadījās pirms 15 gadiem (tad man bija 5). Kopš tā brīža vienmēr esmu bijis PAR eitanāziju. Ja cilvēks cieš briesmīgas sāpes (piem., no vēža), viņam/-ai IR jāļauj aiziet. Varbūt paveicās, ka tik agrā vecumā, jo sobrīd jau esmu tam ticis pāri. Kaut gan draugi (un brālis) saka, ka es šad tad naktīs nenormāli skaļi kliedzu (kaut gan pats no tā nekā neatceros). Tā ka turies un skaties no gaišās puses - tu esi ar kaut ko īpaša ;D

96 0 atbildēt

Grūti iedomāties, kā ir piedzīvot tik briesmīgu bezpalīdzības sajūtu.. Vismaz tevi ātri vien atkal iemidzināja, bet ir dzirdēti gadījumi, kad tas netiek darīts un vienīgais, kas atliek, ir - gaidīt emotion

79 1 atbildēt

emotion ŠAUSMAS. Es laikam aizietu ar sirdi. 

66 2 atbildēt

Cerams, tev vairs nevajadzēs nekad gulties uz galda.. 

Ja man, kas tāds notiktu.. es psiholoģiski nespētu tikt tam pāri.

(hug)

52 0 atbildēt

pirms gadiem 7 arī tika veikta operācija ar kunģi, nu vairs jau neatceros kas tur īsti bija, bet es tieši tāpat kā tu centos itkā neaizmgt, arī lēnām acis taisījās ciet, bet tad pēkšņi bladākš esmu augšā. no sākuma likās, ka varbūt laiks baigi ātri pagājis, operācija jau beigusies un mani tulīt vedīs prom uz palātu, bet nekā.. tas bija tikai pats sākums, atceros tikai to, ka paspēju pateikt nē, jo tajā brīdī tas likās tik ļoti sāpīgi, itkā tevi kāds nogalinātu spīdzinot, un tieši pēc mana vienīgā vārda nē, ārsti mani iemidzināja kārtīgi. Pēc operācijas pamodos un nespēju saprast, vai neesmu to nosapņojusi, biju vairāk satraukta nekā pirms operācijas. Beigās man izstāstija, ka tā varot gadīties, ka pacients pēkšņi pamostas operācijas laikā.  atceros, ka pēc tam vairāk negribējās atgriesties slimnīcā, likās šausmīgi un nepieņemami, ka kaut kas tāds tiek pieļauts. Tagad, ja godīgi, mazliet smieklīgi liekas tas viss emotion

42 0 atbildēt

Domāju, ka sievietes, kuras ir piedzīvojušas ķeizargriezienu, šo visu uzskata par huiņu, jo to visu ir izjutušas. Man māsa stāstīja kā bija tad, kad viņai bija ķeizargrieziens - es sapratu to, ka esmu priecīgs, ka neesmu sieviete, jo iznēsāt bērnu un dzemdību sāpes vēl psiholoģiski šķiet, ka ir izturami, bet ķeizars - nu nēēē.... labi, ka nekas tāds nedraud ;)

33 1 atbildēt

Kad man bija 4gadi operācijas laikā pamodos, pati gan neko neatceros, bet māmiņa, kas sēdēja aiz durvīm stāstija, ka es esmu histēriski sākusi bļaut, tātad laikam jau kaut ko jutu.

29 0 atbildēt

ļoti patika raksts, paldies +

23 0 atbildēt

2 reiz pamodos, 7 gadu vecumā kad man šuva galvā ciet caurumu un 21 gada vecumā, kad man kājā vajadzēja ievietot dzelžus!

22 0 atbildēt

Interesanti, ka šāda stresa situācija neietekmēja sirdsdarbību..

21 0 atbildēt

Jā, pamosties kaut kā tāda laikā ir ilgstoša trauma... 

17 0 atbildēt

ja latvijā būtu Haus,viņš atnāktu un iesistu ar savu spieķi, un tu varētu gulēt tālāk. :D

13 0 atbildēt

Man tā ir bijis pa pusei iemiegot dodoties gulēt, tad it kā pamosties, bet nevari ne pakustēties, ne pabļaut. Sajūta tāda, it kā būtu paralizēts. Tas gan parasti neilga ilgāk par 5. sekundēm, bet pirmo reizi sajūta bija briesmīga, protams. Pēc tam jau kad gadījās, gaidīju tikai kad pāries :D

11 0 atbildēt

tas ir briesmīgi , ka pamosties. man ir bijušas vairākas pilnās narkozes un 2 vietējās narkozes ( kad esi pie samaņas, bet  "nejūti" sāpes) . kā varu to aprakstīt? nju pirmā ( apendicīts jeb aklās zarnas operācija) pamodos kad mani grieza.. guļu uz galda, liela lampa man virs galvas.. dakteri sāka skraidīt, celt paniku, ka esmu nomodā šoreiz vēnā nedūra, bet uzlika masku - es atslēdzos . sajūtas nereālas, dīvainas it kā sevi no malas redzētu. par pārējām tā , diemžēl, nevaru teikt - filmu "Zāģis " esat redzējuši nju tad lūk., tagad iedomājaties, ka esat galveno varoņu lomā. izrādas, ka mans organisms ir tik īpaš, ka neņem narkozi, man pēdējo reizi iedava 1 devas vietā 5 ( 1deva=8 šprices), šāpēja, kad viņi dūra narkozi, jo ar to mega adatu viņiem bija jāiedur rokas nervā. ja es domāju, ka tas ir sāpīgi, tad es vēl nezināju, kas mani sagaida... dzīvam cilv., pie pilnas apziņas griež, kniebj, rauj, šuj miesu - sāpes nereālas. Stulbākais, ka es ārstus katru reizi brīdinu, ka uz mani narkoze neiedarbojas, bet viņi atbild, tas bija pirms gada, tagad tu jau vecāka, organisms mainījies, viss būs labi. pēc operācijas man pārmet, kāpēc neteicu, bet es tak teicu!!! briesmīgi tas ir!

11 0 atbildēt

par  lamāšanos pēc narkozes gan biju dzirdējis emotion

10 1 atbildēt
« 1  2  3  4  5 »