Drošības noteikumi mistiskajos Apalaču kalnos.9

Nekad nesvilpo naktī. Nekāda iemesla pēc. Svilpojot pasaki visam mežam un tajā mītošajām būtnēm „Esmu šeit! Nāc un noķer mani!” Tici man, tu negribi, lai dažas no šīm būtnēm zinātu tavu atrašanās vietu. Un runa nav par kalnu lauvām.

Kad pirms gulētiešanas aiztaisi telti, pārliecinies, ka tā ir aizvērta cieši. Ja kaut kas iekļūs iekšā, saulriets, ko redzēji caur kokiem, būs tavs pēdējais. Lielākā daļa kalnos mītošo būtņu ieraudzīs telti un liks to mierā, ja neredzēs iespēju tikt iekšā. Pārliecinies, ka teltī nav caurumu un uzturi to labā stāvoklī, citādi tava drošība ir apdraudēta.

Ja vēlies gulēt zem zvaigznēm, iekur pietiekami lielu ugunskuru, lai tas degtu līdz pat saullēktam. Tas nav tāpēc, lai tev būtu silti.

Nekad nenoej no iezīmētās takas. Ir iemesls, kāpēc tā ir iezīmēta.

Ja redzi uz zemes guļam beigtu briedi, neatkarīgi no dienas laika, nestāvi un neskaties. Nepieskaries tam un bēdz. Tas zina, ka esi ziņkārīgs. Tas ir spēcīgāks par tevi, bet pakaļ nedzīsies. Neesi idiots un nedomā, ka vari ar to cīnīties, citādi pat ja kāds atradīs kādu tevis daļu, tie būs tikai zobi un kaulu fragmenti.

Ja tev uzbrūk cilvēks vai dzīvnieks, cīnies ar zobiem un nagiem. Ja tevi noķer kas cits - vienkārši padodies. Nēsā līdzi ieroci un ielādē tajā divas lodes. Ja domā, ka vari aizbiedēt vai ievainot to, kas uzbrūk, izšauj vienu lodi. Ja tas neaizbēg, pats zini, ko darīt ar otru lodi.