local-stats-pixel

Ieslodzīts ķermenī.255

2230 8

"Apzināts stāvoklis"- šādi mediķi cauc pamošanos operācijas laikā. Arī es to esmu izjutusi un viss ko varu pateikt tas bija interesanti un bailīgi. Citiem neko tādu nekad nenovēlētu.

Es vēlējos uzrakstīt par to rakstu, jo nekur latviešu valodā informāciju par šo fenomenu neatradu.

Ļoti ceru, ka ir kāds spoks, kurš ir bijis tādā pašā situācijā, mani ļoti interesē kāda ir attieksme pret šo fenomenu, vai tas ir atstājis kādas manāmas iezīmes, utt.


Es nevēlos, lai cilvēki domā, ka tādā veidā cenšos pelnīt plusus. Es tikai vēlos informēt, ka arī Latvijā ir tādi gadījumi. Es rakstu par "apzināto stāvokli" centos jau sen uzrakstīt, bet vienmēr pietrūka drosmes pabeigt līdz galam.

Esiet veseli!

Reklāma
Reklāma
Reklāma
2230 8 255 Ziņot!
Ieteikt: 000
Izmantotie avoti:
http://dzīve
Spoki.lv logo
Spoki.lv
Reklāma

Komentāri 255

0/2000
Tas laikam ļoti individuāli. Arī operācijas laikā pamodos(ķirurga komentārs), pamatā biju nolēmis pamest operācijas zāli ar atgrieztu vēderu un galīgi neizskatījās, ka esmu ārpus ķermeņa, jo ļoti mērķtiecīgi izstumdīju personālu un slējos sēdus. Ņemot vērā manus izmērus, man paveicās, ka operācijas komanda bija pilnā sastāvā, sakrita virsū un piesēja ar siksnām pie gultas, tad ieblieza papildus narkozes devu. Modos kā pēc mega kodiena, absolūti dullu galvu un neadekvātu uzmanību. Atlaida tikai kādas astoņas h pēc operācijas. Kā minēju, pats no šī šova neko neatceros, no narkozes iemigu bez problēmām un atmiņa atausa tikai kādu 1/2h pēc operācijas.
1 0 atbildēt

Es nezinu, vai to var skaitīt, bet man 1x bija līdzīga sajūta, no rīta pamostoties - pakustēties nevari, parunāt nevari (attiecīgi arī nevienam palūgt palīdzību), kad mēģini atvērt acis, kadri peld kā tad, kad filmas lentu izrauj no projekcijas aparāta... Krch - sviests, nesapratu, kas ar mani notiek, likās, ka pilnībā pazudusi kontrole pār ķermeni. Pēc laiciņa pārgāja. Tā kā nozīmīgu operāciju (kurās būtu nepieciešama narkoze) man nav bijis, nemāku teikt, cik tas ir saistīti, taču šī tēma mani ir interesējusi jau sen.

1 0 atbildēt

lasot rakstu un komentārus, iedomājoties to visu uz sevis, vēders sāk mest kūleņus.

bet tā interesanti palasīt!

1 0 atbildēt

Ō,paldies,baigi ilgi meklēju to filmu,bet raksts arī labs! 

1 0 atbildēt

man bija kadi 8 gadi un man bija aklas zarnas operacija 1998 gada 31 decembri. man bija kas nedaudz lidzigs, bet es peamodos kad man lieka pedejas suves. atceros ka kads jautaja varbut vel iemidzinat, bet kirurgs sacija ka pamodas tad pats vainigs, tapat tulin vedisim uz palatu. jutu es tijai dustosas sapes. kad mani veda uz palatu es atceros ka uz tas gultas ar kuru mani veda uz palatu apgriezos uz vedara uz tad arstus es gan parbiedeju. tas notika balvu slimnica.

1 0 atbildēt

nu operācijas man nav bijušas,bet te kaut kas runāja par tiem sapņi.Man īsā laika posmā divas reizes bija gadījies tā,ka es vienkārši nevaru pamosties.Es it kā sapņoju gribu pamosties,sāku brutāli kliegt,bet nekā.Vienā sapnī liekas,ka kāds ar mani runā.domāju ,ka mamma,un es nevaru parunāt ar asarām acīs mēģinu pateikt,ka nevaru pamosties.Pēc laika tikai pamožos.Arī nav no tām jaukākajām sajūtām,un dīvainākais ir tas,ka vienmēr liekas,ka mamma mani atnāk un pamodina,runā ar mani,bet viņa nav ne nākusi,ne dzirdējusi kā kliedzu.Bet nu,protams,šis nav nekas salīdzinot ar tām operāciju šausmām.

1 0 atbildēt

Tiešām interesants raksts, tomēr ceru, ka nekad neko tam līdzīgu nepiedzīvošu.. emotion

1 0 atbildēt

++++  Par rakstu +++++

kad man bija 14 gadi es arī to izjutu gribas kliegt bet nevar nevar pakustēt pat nevar... fui atcerēties pat vairs negribasemotion

1 0 atbildēt

Kāda mana paziņa operācijas laikā pēc nekvalitatīvas narkozes (ārsts pēc tam teica, ka ārstniecības iestāde sākusi pirkt lētāku dārgākas vietā) palika pie apziņas. Viņa juta pilnīgi visu, tikai nespēja neko pakustināt vai dot kaut ziņu, ka jūt. Paldies Dievam - viņa nenomira no šoka, ko var izraisīt pārmērīgi lielas sāpes. 

1 0 atbildēt

man bij dubult operaacija, kjip veelreiz salauza manu degunu un sakraameeja atpakalj taisnu, un peec tam uzreiz acs orbiitu lauza atpakalj. arii achakniijos, dzirdeeju kaa krakshch mani kauli, un peec briitinja saaka diezgan saapeet, un tad saaku no saapeem vaideet, un peec tam atsleedzos. sekas nekaadas, nu tikai ka aceros ka taa ir bijis, bet psihalogjiski pilniigi nekas.

1 0 atbildēt

arī es reiz aklās zarnas operācijas laikā pamodos,man toreiz bija seši vai septiņi gadi,bet man nebijā tā autoram,es operācijas laika vnk piemodos,acis atvērt varēju tikai mazlietin un neko skaidrāk par miglu īstenība neredzēju,nekādas sāpes un nejutu kā arī ķermeni,par runāšanu vispār aizmirst,dīvaini bet arī panikā nekritu,jo laikam tabbrīd vnk neko neapzinājosvienīgi atceros ka kāds ārsts citam teica,ka esmu piemodies un tā drīz vien to masku uz sejas virsū atkal un tas arī vis,iemigu un pamodos nākamajā dienā.

1 0 atbildēt

Ilustrētajā zinātnē vai kkr citur atceros ka bija rakstīts ka anastēzija pataisa tevi nejūtīgu un arī atslēdz nervus ar kuru palīdzību var kustināt muskuļus, bet esot gadījumi ka konkrētu smadzeņu vietu morfijs var arī nesasniegt, ši smadzeņu vieta ir tā ar kuru tu pie sevis domā...

1 0 atbildēt

Man pirms nepilna mēneša arī bija operācija, bet es paldies Dievam, nepamodos, tk atceros to, kad deva narkozi, es māsiņām teicu - ew, a tās lampas griežas uz riņķi, uz ko māsiņa man atbildēja - jā, jā, mums visiem viņas griežas, un tad es kādu laiku neiemigu un viņa man prasīja - nu kāda sajūta, tā itkā piedzērusies būtu? Es viņai atbildēju, ka nekad mūžā neesmu piedzērusies un netaisos to darīt, ka tas ir bezjēdzīgi, jo man vienmēr ir jautri labā kompānijā, pilnībā pietiek bez alkohola, un, ka es vispār uzskatu, ka tas ir negods izrādīts pret visiem pārējiem, jo itkā alkoholu lietojot, es citiem parādu, ka viņi ir neinteresanti... šausmas, es, kad aizbraucu uz palātu, pamodos, visu šito atcerējos un domāju, nu bāc, ko es tur sarunāju..XD (to es reāli biju visu dzīvi savā zemampziņā izdomājusi..) nu jā, un vēl, kad attapos, man galvā skanēja manas mīļākās grupas Empire Of The Sun dziesma "We are the people", un interesanti, ka pašas beigas...nu, jā, tavs atgadījums gan traks ir bijis, bet nu jā, tās anestēzijas ir viena traka lieta emotion

1 0 atbildēt

šādu apzinātu stāvokli varēja dabūt gatavu tikkai k-kādos PSSR laikos!kad nebija pietiekamas aparatūras!tagad jaunās tehnoloģijas nosaka narkozē esošā cilvēka stāvokli,sirdspukstus,kas vēsta par izjūtām,un fragmas pārbaude nosaka to vai tiek izjustas sāpes!gluži tāpat  arī kompjūters norāda uz to vai cilvēks nāk pie apziņas,kas ļauj laicīgi palielināt anastēzijas devu!

1 0 atbildēt

man bija sirds operācija.paldies Dievam nepiecēlosemotion

1 0 atbildēt

ir dziesma awake and a live

1 0 atbildēt

Pirms operācijas man arī bija bail- ja nu gadījumā narkoze iziet par ātru.. Bet viss bija vislabākājā kārtībā. Un tagad nav ne mazāko baiļu no operācijām. Es atceros kā biju sanervozējusies pirms operācijas. Bet iedeva kkādas zāles, un ar smaidu iegāju operāciju zālē. ;D  Bet ja es piedzīvotu ko šādu... Ak Dievs, man būtu nenormālas bailes no operācijām. It īpaši tas, ka var just, ka griež ķermeni, liekas traki.. man jau tikai no sāpēm bail, nevis, ka kkas greizi varētu notikt. ;D

1 0 atbildēt

WOW! Man likās, ka vienkārši pamosties, jo beigusies narkoze, bet ja runa par to, ka neko pati nevar izdarīt, tad man ari tā bija. Ištenībā biju par to aizmirsusi! Mani gan modināja speciāli, ielaižot adrenalīnu. Es varēju tikai dzirdēt, ka sauc manu vārdu, bet pagāja labs laiks, līdz varēju vispār vārgi pateikt: "Sāp!" Bet sajūta, ka ar savu ķermeni nevari izdarīt pilnīgi neko ir biedējoša emotion

1 0 atbildēt

eh, paldies, par info, nekad nebiju dzirdeejis! +

1 0 atbildēt

Man ir 13, es arī piedzīvoju kautko līdzīgu.Man kājai lika kopā kaulus, es pamodos, es visu dzirdēju, atceros katru ārsta vārdu, kā viņi jokoja, kā lika kopā kaulus, kā runāja par manu traumu..Esmu internetā lasījis, ka cilvēki pēc šī notikuma izdarot daudz pašnāvības, jo nespēj aizmrist sāpes, man sāpes bija lielas, es centos mirkškināt, viņi uz mani pat neskatījās, es jutos tik bezpalīdzīgs, līdz es atkal aizmigu, Latvijā šie gadījumi ir ļoti reti, es pēc šī gadījuma 2 mēnešus apmeklēju  psihalogu, un vēl kas, pēc atgdaījuma, manī ir tāds kā sestais prāts, es dzirdu kautko, un man ir sajūta ka to jav esmu dzirdējis/redzējis.

3 2 atbildēt
« 1  2  3  4  5 »