Cilvēku atbildes uz jautājumu17

Nez, vai tā bija mistiska būtne, vai drīzāk, kāds savādnieks, bet Tajā pašā Teikā dzīvojot, ar draudzeni bieži vien pastaigājāmies pa Pēkšēna ielu. Viņa dzīvo uz garākās ielas daļas, bet pāri Bajāru ielai ir turpinājums, kas beidzas strupceļā. Uz tās ielas ir kādas četras mājas un otrā no Bajāru ielas puses, balta, kādreiz degusi. Otrajā stāvā dzīvoja vīrietis ar ārkārtīgi spicām ausīm, neparastas formas galvu (tādu kā pagarinātu) un melnām acīm. Bieži viņš sēdēja pie loga un smēķēja, turklāt vienmēr pavadīja mūs ar tādu pretīgu skatienu. Pēcāk tieši tas dzīvoklis nodega un es viņu vairs neesmu redzējusi. Mēģinu sev iegalvot, ka viņš lietoja pilienus vai lēcas, lai padarītu acis viscaur melnas un izdarīja operāciju, lai pagarinātu ausis.

Hmmm...pašai nekad sastapties nav nācies vismaz aci pret aci ar kādy pārdabisku būtni, bet jāsaka, ka mistiskuma dzīvē kaut kā nav trūcis. Piemēram kaut vai šis atgadījums: Pirms pāris gadiem sēdēju ar tēvu divatā mājās (toreiz vecāki vēl nebija izšķīrušies) virtuvē diezgan lielā augstumā man atrodas Skapis, kura durvis ļoti stingri uz knikšķa taisās ciet un vaļā viņas ir pagrūti dabūt pat ar roku raujot aiz roktura. Tad lūk tieši tāpēc, ka durvis bija tik grūti skapitim dabūt vaļā- tajā glabājām nevajadzīgos traukus. Nu lūk un tad vienā jaukā dienā es pārbijos līdz nāvei, kad virtuvē atskanēja drausmīgākais troksnis un kad mēs ar tēvu aizgājām paskatīties, kas noticis atklājās, ka tieši no tā skapīša kuram bija cieši aiztaisāmās durvis ir izkritušas divas bļodiņas...Nu labi izkritušas izkritušas...ja vien bļodiņu plauktā viņas nebūtu bijušas tikai divas. Pārējās plauktā bija glāzes un durtiņas jau sen neviens nebija virinājis. Laikam būtu lieki piebilst, ka pēc diviem mēnešiem mani vecāki izšķīrās...Lūk tā gadās dzīvē un netici vēl pēc tā visa mistiskām lietām.

Man liekas, ka es vienreis esmu redzējusi spoku. Tas bija manos laukos. Kāda balta ēna slīdēja gfarām tuvējā pamežā. Bet es neesmu pālrliecināta...

Nu varbuut esmu redzeejusi ko paardabisku tachu varbuut tie ir tikai mani fantaazijas augli... Nu jebkuraa gadiijumaa izstaastiishu! Vienreiz es gaaju ar meiteneem ciemos, un atpakal bija tumsh un mums jau sen vajadzeeja buut maajaas taadeelj mees nodomaajaam nogriezt celu caur Shokloaades kalnu(muusu pilseetas pilskalns) nu kaapaam mees kalnaa un tad peekshni es dzirdeeju kaut kadu uuuuuuu, un tyad mees ar draudzeneem redzeejaam kaut kaadu cilveeku, tachu maybe arii nee, vins bija vienaas apenees un abigi spalvains(nezinu vai tas vinam taads apmatojums vai kas) un vins kaa meenesserdziigais gaaja rokas izstiepis uz prieksu. Nu nezinu tas bija vienkaarshi kaut kaads cilveeks vai arii kaut kas vairaak, tachu zinu tikai to ieraugot vinu mees skreejaam cik jaudas un lpat neatskatiijamies un veel zinu ka maajaas dabuujaam sukas par kaveejumu!

mana mamma redzēja! siena šķūnī iegāja un redzēja tādu kā suni ar apaļu galvu un mērkaķa ausīm un viņš bijā ar milzīgu ķēdi ap kaklu, necik ilgi neblenza, bēga ko kājas nes. kaut kāds neradījums, neīsti suns, ne mērkaķis. un tas patiešām neesot bijis ne viņu pašu suns, ne kaimiņu kāds.

veicas tiem,kas nav to piedziivojushi. neesmu redzeejusi dziivajaa,bet- 1)man viens radinieks dziivo muizjaa,kur spokojas,un reiz bija radu saiets.veelaak uz divaam bildeem bija taads kaa miglains teels(taa pieklaajiigi malinjaa) 2)man nav veicies ar skolu-taa ir sena mediibu pils,kuras iipashnieks kara laikaa tur pakaaraas.kliist baumas,ka muusu klasee.biezji durvis pashas atveraas,un veelu paliekot skolaa,ir sajuuta,ka kaads atrodas blakus.shausmiigi.

nu es nezinu vai skaitaas, jo gluzi neredzeeju... bet varu pastaastiit kaa tad bija: man bija pieci gadi, mamma ar teevu aizgaaja uz veikalu. maasas protams toreiz nebija.. es maajaas biju viena ar savu suni, vinjam kaa vienmeer vbija jaadziivo vienam pa virtuvi, kura bija aiztaisiita ciet., maate un teevs peikodinaaja neveert valjaa. toreiz mees vel dziivojaam divistabu dziivoklii. man mana vilku sugas sunja sametaas zeel un es vinju no virtuves izlaidu. vins jau gribeeja kaapt blakus man - diivanaa. bet es vinju nogruudu un teicu FU, RIMSTIES! un liku guleet zem diivaana - no man zem kaajam. es ksatiijos multenes lielajaaa istabaa. viss bija ieriigi, peesni suns saceela ausis un saaka dikti ruukt. aisteidzaas uz to istau un saak riet. es aiskreeju un aizstuumu vinju no taas istabas laukaa. vins bija dikti nobijies, ruuca, reeja, pectam nomierinaajas. tajaa istabaa virs diivaana stavaeeja pie sienas piestiprinaatie skapji, kur daudz daudz graamatu. peeksni dzirdu bum bum, it kaa graamatas kristu uz diivaana. es ashi aiskreeju drebeedama uz to istabu, bet tur nekaa nebija. domaaju - suns. bet suns ruukdams veel arvien tajaa istabaa, zem diivaana snauda. vins atkal bija sasleejis ausis un ruuca. es taa nobiijos! bet mees dziivojaam tresajaa staavaa, un mums bija lodzija, bet ar logiem prieksaa. tasu logi neveeraas - tie bija saluuzush un iespruudushi, pat mans teevs nevareeja atveert... un tas bija slikti, jo mans teevs boija mans varonis un vareeja visu! vins ir neizsakaami speeciigs... ok, tas nu taa. zaglu un citu versiju vareeja izleegt. takal atskaneeja buuksi uz diivaana, suns man pie rokas saknosiijaas, panjeemu vinju aiz skvarkas un gajaam abi uz to istabu. vins buudams liels vilka mani liidzi, es leenaam skeersoju lielo dziivojamo istabu. bet atkal nekaa! nekaadu paziimju, pat diivaana paarklaajs nebija sakusteejies. un tie nevareeja buut aukstaava kaiminji, jo traa biaj triisstaavu maaja, bet beeninju tur nav un uz jumta nekad enkaadu putnu bnav bijis, nu ne taadu, aks troksni leilu vareeja sacelt. shoiespeeju arii izsleedzam. un nevareeja buut straadnieki, jo muusu maajai bioja riktriigs remonts pirms diviem gadiem. vieniigaa neizsleegtaa iespeja bij... spoki.

mmm... varētu teikt, ka esmu redzējusi pārdabisku būtni, to nevarētu saukt par būtni, bet par jocīgu "ēnu". _Mēs ar draudzeni bijām izgājušas vakarā ārā <piiezīme-tas bija pirms kādiem 2 gadiem>... Mēs runājāmies, staigājām pa pagalmu... Tad es pagriezos uz kaimiņsētas pusi <starp mūsu un kaimiņu pagalmiem bija drāšu sēta> un ieraudzīju kā "ēna" pārlec kaimiņu ārējai dēļu sētai.. Pēc tam ilgi to pārdomāju un secināju, ka cilvēks tas nevarēja būt, jo nespētu vienā rāvienā pārlēkt 2 metrus augstai sētai...tas bija jocīgi...