Nezinu, vai tas bija kas pārdabisks, diez vai, visticamāk pārskatījos, bet interesanti gan bija. Ir tādi suvenīri, dekoratīvās figūriņas- ne visai gaumīgi māla zvēriņi ar dzijas kažokiem, dažādu krāsu, dažāda lieluma, īsti neatceros, kur tādus varēja nopirkt, bet ir. Nu aptuveni stādieties priekšā. Novembra priekšpusdiena, šķīst slapjš sniegs no gaisa, vienvārdsakot ne tas mīlīgākais laiks. Saulkrasti aptuveni starp Inčupes un Pabažu stacijām, kāpas. Eju pastaigā, eju jau labu laiku, kāpā neviena cilvēka, lai gan apbūvētā josla knapu 100 metru atstatumā, stipri vientulīgi. Eju viena pati jau labu laiku un īsinu ceļu, pati ar sevi skaļi pļāpājot, jo nav tak neviena, kurš klausītos. Eju, eju un ieraugu tālāk priekšā priedē ko elektrorozā. Tā kā kāpa jau mājām te pat blakus, bērni te nāk spēlēties, sakāruši pat priedēs visādas striķu šūpoles un ko tik vēl ne, sākumā domāju, ka kāds šalli vai kādu jaku kokā aizmirsis, maz kas. Eju tik uz priekšu un brīnos, jo nākot tuvās nemaz neizskatās pēc saņurcīta apģērba gabala, kas tādā vējā un slapdraņķī karātos kokā, šausmīgi košs, tīrs un pūkains, un vienmērīgi apaļīgs. Man jau maz vajag lai nobiedētu, sāku palikt nervoza, un sāku tā kā runāties ar to rozā apaļo, sak, hei, kas tu tāds, vai te kāds ir, es no tevis nebaidos u.t.t. Par laimi nekādas reakcijas, eju eju, skatos skatos, šis kā bijis tā bijis, kaut kur trīs četri metri augstu guļ uz viena zara un visādā ziņā stipri atgādina izcili bezgaumīgu māla ezi ar rozā dzijas cilpu adatām. It kā nekas baigi briesmīgs vai kā, bet kaut kā galīgi trūka vēlmes izpētīt tuvāk, steidzīgi vien špegoju uz mājām.
Manaam abaam vecmammaam, kuras arii bez taa ka pashas ir visai diivainas bez visiem gadiijumiem,ir notikushi 2 visai ziimiigi notikumi: 1.)Ome nr 1 savos jauniibas gados ejot uz kleeti virs taas 1metra augstumaa redzeejusi lidinaamies oranzhu ovaalu, saakumaa notureejusi to par meenesi, bet tad sapratusi ka tas lidinaas turpat tuvumaa paarbijusies un iemetusies kleeti, peec kaada laika vinja izskreeja no kleets un neatskatiidamies aizbeega uz maajaam,diivainaa kaartaa vinja to nevienam nav staastiijusi tikai man shodien, tagad vinja pati briinaas kapeec, veel shi ome ir pieredzeejusi ugunsbumbu ielidojam pa kraasni negaisa laikaa bet tas jau ir cits staasts un vispaar zinaatniski pieraadiits... 2.)Ome nr2 savukaart taalajos padomju laikos, kad iipashi aktuala bija Nlo teema un kad Nlo bija arii visai biezhi noveerojama paraadiiba,pa savu logu rezeejusi ieraapjamies diivainu buutni, saakumaa paarbijusies, bet tad kautkaadaa veidaa buutne omi nomierinaajusi.Veelaak ome nr2 visiem satraukti staastiijusi par sho atgadiijumu un pat apgalvojusi ka cienaajusi buutni ar teju.Es devos pie omes lai noskaidrotu vai taa ir patiesiiba kaa man to bija teikusi ome nr1, kurai to bija savulaik pastaastiijusi pati ome nr2, bet ome nr 2 teica ka tas viss ir muljkjiibas un ka lai es neaizraujoties ar tamliidziigaam lietaam un vairaak domaaju par maaciibaam.Es biju viilusies bet tiesa ome nr 2 izskatiijaas taada iztruucinaata un nervoza kad to teica, taa kaa shis notikums paliek man par nosleepumu, vairaak vinjai neuzdroshinos par to vaicaat.
peģiki