Pagājušajā gadsimta viens no vērienīgākajiem un slepenākajiem projektiem esot bijis 'aktivizējamo cilvēku' radīšana. Par kuriem pārējā sabiedrība nespētu uzzināt, tomēr speciālizētu uzdevumu veikšanai, kuri tika saistīti ar lieliem riskiem varēja aktivizēt tā saucamos 'burku cilvēkus', kuri tika sagatavoti slepena projekta ietvarots. Tāpēc, ja attiecīgais indivīds gāja bojā kāda uzdevuma veikšanas laikā attiecīgā projekta virzītājiem nebija nekādu pienākumu atskaitīties par notikušo ne viņu radiniekiem, ne medijiem par kāda bojā eju, pildot pārmērīgi riskpilnus pienākumus.
Ja sākumā pēc 'burku cilvēka' pamodināšanas projekts paredzēja attiecīgo indivīdu integrēt sabiedrībā, tad projektam pieņemoties apjomā, lētāk un vienkāršāk esot ticis vienkārši atbrīvoties no uzdevumu izpildijušā indivīda, lai mazinātu risku atklāt projekta esamību un papildus nevajadzētu sekot atvaļinātā indivīda gaitām un veicināt viņa integrēšanos sabiedrībā.
Sekojošais projekts paredzēja, sākumā kopš dzimšanas, kad kāda sieviete atteicās no rūpēm par savu piedzimušo, vēlāk jau klonētos subjektus, kuri tika ģenētiski uzlaboti, turēt šķidruma tilpnēs, kur to ķermenis un smadzenes esot ticis savienots ar elektrodiem, attiecīgi stimulējot vajadzīgos smadzeņu apgabalus un muskuļus ar maksimālu slodzi, kurus attiecīgie subjekti ne vienmēr spēja fizioloģiski izturēt, tomēr par attiecīgajiem zaudējumiem un neveiksmēm projekta virzītājiem neesot bijis jāatskaitās, tāpēc tie spēja panākt fiziski un mentāli maksimāli spējīgus indivīdus slepenu, ātru un tiešu uzdevumu izpildei. Kā ziņo neapstiprināti avoti attiecīgā projekta ietvaros varētu būt pat vairāki tūkstoši subjektu, kuri tiek mākslīgi uzturēti pie dzīvības un turēti izolācijā no ārpasaules, lai pienākot brīdim, kad ir veicams kas riskants un slepens kādu no tiem aktivizētu. Aktivizācija esot bijusi attiecīgā subjekta pamodināšana no viņa nepārtrauktā treniņa, kuram viņš vai viņa tika pakļauta jau kopš dzimšanas un pāris mēnešu līdz gada laikam sagatavoti noteiktā uzdevuma veikšanai.
Tomēr viss liekot secināt, ka smagās ekonomiskās krīzes, kuras esot sekojušas viena pēc otras, esot padarījusi projektu nerentablu, tāpēc projektu esot paredzēts slēgt, attiecīgi visus esošos projekta 'augļus' utilizējot un izgāžot atkritumos. Tomēr daudzi, kuri nodarbojās ar kolektīvo, neapzināto psiholoģisko procesu analizēšanu norāda, ka kolektīvajā psihovidē esot parādījies jauns spēks, kas norāda uz to, ka 'burku cilvēki' varētu būt sacēlušies pret savu iznīcināšanu un ar attiecīgajiem starpresursiem savā kontrolē pārņēmuši iestādes, kuras atbild par viņu uzturēšanu pie dzīvības. Par veidiem, kā šāda veida 'burku cilvēku' revolūcija varējusi notikt atliek vien minēt, tomēr koorpatīvā vide, kurā tiek integrēti dažādi visai tehnoloģiski, ar drošību saistīti jautājumi varētu augsto tehnoloģisko standartu ietvaros, kuros ir iekļauti mašīnapmācības algoritmi, attiecīgi jaukt ar aktivitātēm, kuras varētu būt pārņemtas 'burku cilvēku' spēkiem.
Sarežģītākais esot tas, ka par esošo projektu un tajā iesaistītajiem nav nekādas publiski pieejamas informācijas, kas neļauj novērtēt potenciālos riskus un iespējas, kādā līmenī, ja arī eksistējošie, mākslīgi radītie un uzturētie subjekti varētu mijiedarboties ar parējiem ar tehnoloģijas starpniecību vai cita veida mijiedarbību. Patreiz tiek uzskatīts, ka 'burku cilvēka' pamodināšana attiecīgajam indivīdam saistoties ar lielu stresu, tāpēc no ārpasuales izolētie subjekti, labrātāk paliekot savos ar šķidrumu piepildītajos konteineros, kur to muskuļi un maņas tiekot mākslīgi stimulētas, kā arī attiecīgās barības vielas un šķidrums tiekot ķermenī ievadīts gremošanas traktā vai venozi, kā arī līdzīgā veidā izvadīts, lai nepiesārņotu šķidrumu, kurā viņi uzturas. Tā pat arī par 'burku cilvēka' vidējo dzīves ilgumu neesot nekādu uzticamu datu, jo ir tādi, kuri apgalvo, ka attiecīgie 'burku cilvēki' varētu būt pakļauti pārāk lielam ķermeniskam stresam, kas saīsina viņu dzīves ciklu un ir tādi, kuri apgalvo tieši pretējo, ka 'burku cilvēka' dzīves cikls varētu būt krietni vien ilgstošāks par normāla cilvēka dzīvs ciklu, par cik viņi tiekot izolēti no kaitīgās vides faktoriem. Bet patreiz, kāmēr attiecīgās slepenībā turētās ieceres netiek publiskotas un atklātas medijiem un plašākam sabiedrības lokam, visiem vien atliek minēt par preojektā iesaistītajiem un viņu iespējamajiem mērķiem.
lasi, vērtē, komentē 
