Kvantometriju izsaka trīs gloti, primārais glots nosaka vanto novietojumu, no kura var abstrahēt nākošo glotu ar kuru var aprakstīt vantu. Vanta paredz vērsumu pārpalikušajam glotam ar kura palīdzību var tikt pie kvanta.
Bita sastāv no trijām parādībām vanta, zanta un šķērsta, lai piepildītu kvantu ir jātiek skaidrībā ar šo parādību nosacījumu realizēšanos. Visneparastākā no šīm parādībām ir vanta, jo vantas glotu nav iespējams noteikt, tāpēc zanta var būt kā bitas īpašība ar kuru var izteikt šķērstu.
Vanta ir kvantometrijas svarīgākā īpašība, jo pieņemot vantas eksistenci ir iespējams turpināt zantu, kas nosaka bitas pildīšanās kārtību. Bita vērsumu var saprast kā zantu, kura virza šķērstu, lai bita piepildītos. Bita realizējoties nosaka izteiksmi, ar kuras palīdzību zanta pamatojās šķērstā, tāpēc šķērstā var saskatīt bita pildīšanās kārtību.
Zanta ir kvantometrijas īpašība, kura atbild par bita izteiksmi kārtojot tā atbilstoši nosacijuma tālākajai virzībai. Zanta vērsta pareizā secībā izsaka bita iespēju daudzumā. Lai aprakstītu daudzumu bita novietojumu vajag noteikt starp bitās iekļauto kvantu, kuru var atstāt kā bita atskaiti, lai vērsumā saprastu novietoto izteiksmju īpašību.
Šķērsta ir balsta īpašība ar kuras palīdzību ir iespējams noteikt bitu piepildīšanos. Kad šķērsta ir realizējusties, tad ir iespējams runāt par daudzumu, no kura bitu pārteikt bitās ir iespējams atsakoties no daļas, ko nevar piedēvēt kvantai. Tāpēc kvanta paliek neaizskarta, bet bita novietojuma iespējamība bitās ir pierādīta.
Ja vanta ir kā vienlaicīgas virzības zanta, vanta būtu jānovieto bitas vidū, pēc kuras secīgi zanta var izsaukt šķērstu. Visām trīs īpašībām notiekot vienlaicīgi ir iespējams aprakstīt bitas atvasinājumu kā bita, kura var būt kā atskaite tālākai kvantometrijas pielietošanai.
Kvantometrijas pamata šķautne ir bita, atrodot bita novietojumu, nevajadzētu lieki pieņemt daudzumu, jo daudzuma sarežģītākā pakāpe ir šķērsta, kuras novietojumu zaudējot zūd arī bita realizēšanās kārtība, kura pazūt kvantā. Bita ir sarežģītākā kvantometrijas parādība, tāpēc bez novietojuma saprašanas ir grūti abstrahēt īpašības, lai izmantotu kvantometriju, kā izteikšanas kārtību un iegūtu papildus noteiktību.
lasi, vērtē, komentē
